Šaubas vēl varētu izraisīt kaut kādi kukaiņi vai rāpuļi, taču neviens nešaubās par suņiem – viņi dzird. Vēl vairāk – viņi saprot, ko cilvēki tiem saka vai kādu komandu dod. Taču retais no mums aizdomājas par to, cik patiesībā laba vai slikta ir suņa dzirde. Un diez vai kādam ienāks prātā, ka suns zina ne tikai savas komandas, bet saprot arī lamas un rupjus vārdus un... kaunas par tiem saimnieka vietā.

"Nedzirdamās" suņu svilpītes, ultraskaņas suņu mācību līdzekļi, ultraskaņas ierīces insektu atbaidīšanai – tās visas tiek izmantotas, pamatojoties uz faktu, ka dažādām dzīvnieku sugām ir atšķirīgs skaņu uztveršanas diapozons, sevišķi tas attiecas uz aukstas frekvences skaņām.

Skaņas frekvence jeb augstums tiek mērīts hercos. Zemākā klavieru nots, piemēram, ir apmēram 31 hercu stipra, bet augstākā – ap 4000 herciem. Ziloņi nespēj dzirdēt par 10 000 herciem augstāku skaņu, cilvēki – augstāku par 19 000 hercu, bet žurkas var sadzirdēt pat 72 000 hercu stipru skaņu, un sikspārņi – līdz 115 000 hercu.

Grauzēju un insektu atbaidīšanai ierīces izdod augstas frekvences skaņas, ko cilvēka auss neuztver, parasti diapozonā no 25 000 līdz 65 000 hercu. Uztverot šīs skaņas, dzīvnieki zaudē spēju normāli darboties, tāpēc pamet skaņas izplatības areālu. Ultraskaņas blusu atbaidīšanas kaklasiksnai vajadzētu panākt, ka blusas no suņa mūk prom. Kaklasiksnu ražotāji apgalvo, ka suņi un kaķi nespēj sadzirdēt šo ierīču augstās frekvences skaņas. Biologi ir noskaidrojuši, ka patiesībā suņi var sadzirdēt līdz 50 000 hercu augstas skaņas un kaķi vēl augstākus toņus. Tādējādi suņi ar ultraskaņas kaklasiksnu ir pakļauti ilgstošam augstas frekvences troksnim, kas rodas viņiem tieši pie ausīm. Un likteņa ironija – zinātnieku veiktie testi apliecināja, ka šo siksnu iedarbība uz blusām ir neefektīva.

Augumā sīkākie zīdītāji spēj uztvert daudz augstākas frekvences skaņas nekā lielie dzīvnieki. Mazie dzīvnieki ir īpaši pielāgojušies skaņas uztveršanai. Daudziem no viņiem ausis uz galvas izvietotas tik tālu viena no otras, cik vien iespējams, jo tad ir vieglāk uztvert skaņas vilni. Jo dzīvniekam mazāka galva, jo vieglāk tam uztvert augstas frekvences skaņu īsos viļņus. Šie vispārējie sugu atšķirību pētījumi gan nenozīmē, ka suņi ar mazāku un šaurāku galvu labāk uztver augstas frekvences skaņas, nekā suņi ar lielu, platu galvu. Visu mazo un lielo šķirņu suņi dzird vienādi. Tāpēc nav nozīmes arī tam, vai suņa ausis ir stāvas, nokarenas vai kupētas. Cits jautājums – par kurlumu.

(Turpinājums sekos.)

Raksta tapšanā izmantotas "Vakara Ziņas".

Suņu veselība

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit