Kopš 1875. gada Kuriļu salas pieder Krievijai, bet pirms tam tās bija Japānas īpašums. Visai ticams, ka japāņi atveda sev līdzi uz Kuriļu salām Japānas bobteilus. Gadu gaitā daži no tiem kļuva par savvaļas kaķiem, bet citi sāka dzīvot mājās.
Ilgu laiku vulkāniskās un nepieejamās Kuriļu salas bija stingri apsargāts militārs rajons un salas iedzīvotājiem bija maz kontaktu ar pārējo pasauli. Ja Japānas bobteilus salīdzina ar Kuriļu bobteiliem, var redzēt, ka starp Kuriļu bobteiliem nav īsspalvainu kaķu un tie ir lielāki un spēcīgāki. Nav šaubu, ka šīs pazīmes, kas tik labi noderēja, lai izdzīvotu salas neviesmīlīgajā vidē, kaķiem izveidojās daudzu gadu laikā.
Pēc Padomju Savienības sabrukšanas zinātnieki varēja apmeklēt Kuriļu salas. Tikai tad viņi uzzināja par šīs kaķu šķirnes eksistenci.
Nedaudziem kaķu audzētājiem Krievijā pašlaik ir daži Kuriļu bobteili. Šai šķirnei ir pat izveidots šķirnes reģistrs. Ārpus Krievijas Kuriļu bobteili gandrīz nav pazīstami. Mūsdienās šie kaķi joprojām dzīvo Kuriļu salās vai nu kā savvaļas kaķi, vai arī kā mājdzīvnieki.
To Kuriļu bobteilu raksturs, kuri atvesti no salas, ļoti atšķiras no kaķu audzētāju izveidotās šķirnes dzīvnieku rakstura. Nesen atvestie kaķi ir daudz mežonīgāki, taču abu veidu bobteili ir draudzīgi un labsirdīgi. Kuriļu bobteili viegli piemērojas jauniem apstākļiem un neuzbāzīgi izrāda savu mīlestību. Kaķiem patīk, ja viņus apmīļo.
Šie kaķi ļoti labi satiek ar citiem kaķiem un arī ar suņiem.
Rūpes par Kuriļu bobteila kažoku neprasa daudz laika. Lai atdalītu atmirušos matiņus, pietiek reizi nedēlā to izsukāt ar saru suku vai ķemmi, kurai ir reti zari.
Pavasarī kaķis īslaicīgi, bet intensīvi met spalvu. Šajā laikā viņa kažokam jāpievērš lielāka uzmanība.
Raksta tapšanā izmantota Esteres Verhofas-Verhallenas enciklopēdija "Kaķi".