Suņu šķirne: greihaunds  (1)

Šķirne tās pašreizējā veidolā pazīstama jau vairākus tūkstošus gadus. Ap četrsimto gadu pirms mūsu ēras ķelti ieveda Britu salās suņus, kuru turēšana bija priviliģētās ļaužu šķiras priekšrocība, turklāt greihaundi bija vienīgie suņi, kuriem netika liegts atrasties baznīcās dievkalpojumu laikā. Greihaundi tika augstu vērtēti Anglijas augstmaņu galmos.

Greihaundi ir lieliski īso distanču skrējēji, apveltīti ar asu redzi, izmantoti sīku dzīvnieku medīšanai. Slaidais, sportiskais suns ar cēlo gaitu izstaro spēku un enerģiju. Labākais sporta veids šie suņiem ir skriešanās sacīkstes, kas apmierinās suņu vajadzības pēc kustībām, mājās tie ir mierīgi un līdzsvaroti sabiedrotie ģimenē. Mājās dzīvojoši suņi ir maigi un rāmi, pat laiski, ļoti pieķeras savējiem un alkst pēc sabiedrības.

Audzināšanā jāizvairās no asuma un uzstājības, taču salīdzinājumā ar citiem kurtiem greihaunds apmācāms diezgan labi. Ārā suni nedrīkst atstāt bez uzraudzības, jo, mostoties mednieka instinktiem, tas aizmirst par labajām manierēm. Šā iemesla dēļ greihaundus nevar brīvi laist citu, sevišķi mazāku suņu sabiedrībā. Vajā visus ātri kustošus objektus, tādēļ kaķi un citi mazi dzīvnieki nav piemērota sabiedrība greihaundiem.

Daudzās valstīs, kur populāras suņu skriešanās sacensības, pēc sportista karjeras beigšanas greihaundus izbrāķē un liela daļa no šiem suņiem nonāk dzīvnieku patversmēs. Bieži vien cilvēki nevēlas ņemt mājās tik lielus suņus, taču, iepazīstot šīs šķirnes suņus tuvāk, atklāj tajos maigus un mīlošus draugus. Īsais apmatojums ir ļoti vienkārši kopjams – pēc pastaigām atliek suni noslaucīt ar mitru drānu.

Raksta tapšanā izmantota "Suņu avīze".

Fotogrāfijās redzamais greihaunds ir paņemts no patversmes, kur viņš tika pamests kā bijušais sacīkšu suns.