Birmas kaķu raksturīga pazīme ir baltās ķepas un kājas. Audzē tikai tādus Birmas kaķus, kuriem ir Himalaju kaķu krāsas (ar iezīmēm). Kaķu acīm jābūt zilām. Šie kaķi parasti ir maigi, inteliģenti un saticīgi dzīvnieki.
Nostāsti par šo kaķu izcelsmi ir ļoti interesanti un iztēli rosinoši. Viens no labāk zināmiem, ko, protams, var uzskatīt arī par leģendu, ir šāds. Sākumā Birmas kaķi dzīvoja Birmas klosterī, izolēti no pārējās pasaules. Stāsta, ka šo dzīvnieku priekštečiem ķepas baltas kļuvušas pēc tam, kad viens no kaķiem pieskāries mirstošam mūkam tieši viņa pēdējā elpas vilciena brīdī.
Ir zināms, ka ap 19. un 20. gadsimta miju dažādi cilvēki no Birmas atveda kaķus, kuri bija līdzīgi mūsdienu Birmas kaķiem. Pateicoties franču kaķu audzētājiem, šie kaķi kļuva pazīstami Eiropā un vēlāk – arī ASV. Faktu, ka Francijai bija galvenā loma Birmas kaķu popularizēšanā, ir viegli pierādīt, jo par to liecina visu Birmas kaķu ciltsraksti.
Kritizētāji saka, ka Birmas kaķu šķirni, krustojot daudzu citu šķirņu kaķus, patiesībā izveidoja paši franču kaķu audzētāji, bet, lai palielinātu pieprasījumu pēc kaķiem, apvija to izcelsmi ar romantiskiem nostāstiem. Nav šaubu, ka selekcijas programmas sākotnējā posmā tika izmantoti mājas kaķi ar baltām “zeķītēm”, Siāmas kaķi un Persijas kaķi.
Parasti Birmas kaķi ir maigi, mierīgi, piesardzīgi un iecietīgi dzīvnieki, kam patīk miers un klusums. Laiku pa laikam viņi vēlas pabūt vienatnē. Šiem kaķiem nav piemērota trokšņaina vide.
Birmas kaķiem patīk sabiedrība. Lai viņi justos laimīgi, tiem daudz jākontaktējas ar ģimenes locekļiem. Dažiem Birmas kaķiem ir tendence pieķerties vienam cilvēkam, ar kuru tad izveidojas ciešas saites.
Parasti viņi labi satiek ar citiem kaķiem un var sadzīvot arī ar suņiem, bet tikai tādā gadījumā, ja suņi viņus nedzenā, jo kaķiem tas nepatīk.
Tā kā daudzi kaķu īpašnieki savus mīluļus ļoti lutina, ir izveidojies uzskats, ka Birmas kaķi ir ļoti izvēlīgi ēdāji. Tomēr tā noteikti nav šai šķirnei raksturīga pazīme. Šie kaķi parasti nav ļoti skaļi. Par savām vajadzībām viņi paziņo, piebakstot ar purnu vai izveidojot ar cilvēku acu kontaktu.
Šiem visumā mierīgajiem dzīvniekiem šad un tad patīk spēlēties un draiskoties, bet viņi jūsu māju nekad nepārvērtīs par rotaļu laukumu.
Raksta tapšanā izmantota Esteres Verhofas-Verhallenas enciklopēdija “Kaķi”.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!