Šo kaķu ģenētiskajā materiālā ir recesīvs gēns, kurš nosaka kaķu bezvilnas ādas veidošanos. Gēns var saglabāties daudzās kaķu paaudzēs, līdz tas izpaužas. Tas notiek tikai tad, kad tiek sapāroti divi kaķi, kuriem ir šis recesīvais gēns, kas nosaka kailu ādu. Tad metienā vienam vai vairākiem kaķēniem arī atklāsies šī gēna klātbūtne.
Tiek uzskatīts, ka Meksikā un ASV arī parasto mājas kaķu ģenētiskajā bagāžā ir šis Meksikas bezvilnas kaķu gēns. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka diviem normāliem kaķiem laiku pa laikam piedzimst bezvilnas kaķēni.
Nozīmīgs mūsdienu sfinksu asins līnijas ciltstēvs ASV ir Amerikas kaķis Džezebels, kuram bija normāls kažoks.
Eiropas sfinksu līnijas priekšteces bija Punkija un Paloma. Pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās kāds dzīvnieku mīļotājs ieraudzīja abas šīs kaķenes klīstam pa Toronto ielām Kanādā. Viņš vēlējās noskaidrot, vai šie kaķēni cieš no kādas slimības, jo abiem dzīvniekiem praktiski nebija vilnas. Viņš konsultējās ar pazīstamu kaķu audzētāju, kura konstatēja, ka tie ir sfinksu kaķēni. Kaķēni tika nosūtīti Hugo Hernandezam Nīderlandē, jo kaķu audzētāja zināja, ka Hernandezam ir sfinksu runcis un ka viņš meklē kaķenes. Sākotnējā sfinksu audzēšanas stadijā šo kaķu selekcijas programma nebija īpaši plaša. Kaķus krustoja ar parastajiem kaķiem un Devonas reksiem, kuri neatšķiras pēc tipa.
Lai nerastos tuvradniecīgas pārošanas izraisītas problēmas, šos kaķus ierobežotā daudzumā vēl joprojām izmanto selekcijā.
Sfinksi ir inteliģenti un mīlīgi dzīvnieki. Viņi ātri izveido kontaktu ar “savas ģimenes” cilvēkiem.
Par sfinksiem tiek teikts, ka viņu raksturs ir daļēji kā kaķim, daļēji kā sunim, daļēji kā pērtiķim un daļēji kā bērnam. Tas nav tālu no patiesības.
Sfinksi ir ļoti draudzīgi. Viņiem patīk uzturēties cilvēku sabiedrībā, bet tie labi satiek arī ar pārējiem kaķiem un citiem mājdzīvniekiem. Tā kā sfinksi ir nosvērti, viņi parasti ļoti labi iedzīvojas aktīvā ģimenē, kurā ir bērni. Sfinksu nedrīkst atstāt vienu uz ilgu laiku. Viņam nepieciešama cilvēku uzmanība un kontakts ar viņiem.
Raksta tapšanā izmantota Esteres Verhofas-Verhallenas enciklopēdija “Kaķi”.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!