<a rel="cc:attributionURL" href="https://www.flickr.com/photos/gabrielsaldana/">Gabriel Saldana</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/licenses/by-sa/2.0/">cc</a>
Sanbernārs jeb Svētā Bernāra suns no Šveices kalniem ir pasaulē plaši pazīstams suns. Par šķirnes nosaukumu jāpateicas Sv. Bernāra klosterim Šveices Alpos, kur septiņpadsmitā gadsimtā dzīvojušie suņi sniedza palīdzību lavīnās cietušajiem ceļiniekiem.

Šķirnes pamatā ir Senās Romas mastifi, kas pirms tūkstoš gadiem nonāca Alpos. Pirmie sanbernāri ievērojami atšķīrās no tiem varenajiem suņiem, kurus mēs pazīstam šodien. To augums bija mazāks, tādēļ arī kustīgāks, izcilā oža un spēja sajust sniega vētru un lavīnu tuvošanos glāba daudzus cilvēkus no nelaimes. Kalnu ielejās šie suņi apsargāja mājokļus un ganāmpulkus, ratos iejūgti, palīdzēja saimniecības darbos. Tīršķirnes sanbernāru audzēšana sākās tikai deviņpadsmitā gadsimta beigās.

Mūsdienās sanbernāri pārsvarā tiek turēti sargsuņu un mājas mīluļu godā. Tā kā cilvēku glābšanai sniegotajos kalnos tiek izmantots neliels skaits šo dzīvnieku, vairums no tiem ir mierīgi un labsirdīgi, cilvēku iemīļoti mājas draugi. Būdami patstāvīgi, līdzsvaroti suņi, sanbernāri brīžiem var būt stūrgalvīgi, ko tie var mierīgi atļauties – līdz 90 cm augstie suņi sver līdz pat deviņdesmit kilogramiem.

Sanbernārs

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit