Par šiem suņiem franči ar angļiem ilgi strīdējās, katrs cenšoties pierādīt savas īpašnieka tiesības uz šķirni. Franču kinologi apgalvoja, ka mazie buldogi cēlušies no senās bouledogue šķirnes, sakrustojot tos ar citiem franču dogveidīgajiem suņiem.
Angļu turpretī neatkāpās no pārliecības, ka šķirnes pamatā esot vārgie angļu buldogu kucēni, ko suņaudzētāji uzdāvinājuši galvenokārt Notingemas novada audējiem, kas turpinājuši šo suņu audzēšanu (1863. gadā 30 šādus suņus eksponēja izstādē Īslingtonā). Audēji un mežģīņu sējēji, kas pārcēlušies no Anglijas uz Normandiju, esot tos ieveduši Francijā. Pēdīgi FCI strīdu izšķīra – šķirni piedēvēja Francijai.
Franču buldogs ir spēcīgs, kustīgs, temperamentīgs, neliela auguma suns (augstums skaustā 25-34 cm) ar īsu korpusu, drukns. Galva paliela, gandrīz stūraina, purns strups, īss, uzrauts. Galvas āda gandrīz simetriski grumbota. Platais deguns ļoti īss. Acis lielas, tumšas, mazliet izvalbītas. Starp acīm stiepjas dziļa, gareniska rieva. Simetriskas, gareniskas grumbas sniedzas no acīm līdz pat platajam, apjomīgajam purnam. Biezā, melnā augšlūpa nosedz apakšējo un zobus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!