Šo kaķu raksturīgās pazīmes ir ausu pušķi un spīdīgs, pusgarspalvains kažoks. Viņu galva ir apaļāka un īsāka nekā Norvēģijas meža kaķiem un meinkūniem.
Par Sibīrijas meža kaķu izcelsmi ir zināms maz. Iespējams, šie pievilcīgie, pusgarspalvainie kaķi ir dzīvojuši Sibīrijā jau gadsimtiem ilgi, tomēr tikai samērā nesen tos atklāja kaķu audzētāji.
Sibīrijas meža kaķu un Norvēģijas meža kaķu raksturs ir ļoti līdzīgs. Sibīrijas meža kaķi ļoti labi prot rāpties. Ja esat nolēmuši iegādāties Sibīrijas meža kaķi, tam noteikti jānodrošina šī iespēja.
Lai gan šiem dzīvniekiem patīk, ka viņiem pievērš uzmanību, viņus glauda un kopj, tie izrādīs neapmierinātību, ja tiks apmīļoti pārāk uzmācīgi. Kaķi ir nosvērti jebkuros apstākļos.
Parasti viņi labi satiek ar citiem kaķiem un suņiem. Sibīrijas meža kaķi ļoti draudzīgi izturas pret bērniem.
Sibīrijas meža kaķa kažoka kopšana neaizņem daudz laika, jo kaķiem ir ūdensnecaurlaidīgs kažoks, kas nesasmērējas un efektīvi pašattīrās.
Kad kaķis nemet spalvu, reizi nedēļā viņa kažoku var izsukāt un pēc tam izķemmēt tās vietas, kur vilna mēdz savelties: aiz ausīm, starp priekškājām un pakaļkājām un uz krūtīm. Dariet to uzmanīgi, lai neizrautu pārāk daudz pavilnas matiņu.
Tāpat kā Norvēģijas meža kaķis, Sibīrijas meža kaķis intensīvi met spalvu pavasarī un vasaras sākumā. Īsā laikā kaķim izkrīt daudz kažoka matiņu, un atmirušie pavilnas matiņi var iepīties garākajos akotmatos. Tāpēc šajā periodā kaķa kažoks ir jāsukā un jāķemmē biežāk. Šos kaķus pirms izstādes nav ieteicams mazgāt, jo tad kaķa apmatojums zaudē ūdensnecaurlaidīgo slāni – šai šķirnei raksturīgu pazīmi. Ieteicamāk ir kaķa kažoku iepūderēt ar kopšanas pūderi, kuram nav smaržas, un pēc tam rūpīgi izsukāt. Šādu pūderi var nopirkt labos zooveikalos un arī kaķu izstādēs.
Raksta tapšanā izmantota Esteres Verhofas-Verhallenas enciklopēdija "Kaķi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!