Skaiterjers, kā jau minēju, ir garš suns uz zemām kājām (augumam no deguna līdz astes galam minimāli jāsasniedz 105 cm garums; augstums 23-27 cm, svars 5-7 kg). Galva gara, ar plakanu virsmu, pašaura, purnam strupa ķīļa forma. Ļoti spēcīgi žokļi. Acis tumši brūnas, nelielas, mandeļveida. Ausis nelielas, vēlams, stāvas.
Ļoti spēcīgais, garais kakls balstās uz platiem pleciem. Mugura ļoti gara, stingra, taisna, pieļaujams vienīgi neliels iesēdums tūliņ aiz pleciem. Kājas īsas, spēcīgas, ķepas lielas. Aste nokarena vai nedaudz piepacelta (ne augstāk par muguras līniju). Apmatojums divējs: smalka, mīksta pavilna un raupja, gluda, asa akotspalva (līdz 15 cm gara). Uz galvas apmatojums īsāks un mīkstāks, aizsedz pieri un krīt pāri acīm, gar ausu ārmalām veido bārkstis.
Krāsa: no tumšas līdz gaiši zilpelēkai, tumši pelēkai, vai gaiši sudrabaina, blāvi pelēka, vai gaiša dzeltenpalsa ar melniem matugaliem. Atšķirībā no vairuma citu terjeru skaiterjers netiek ne cirpts, ne trimēts, toties ik dienu tas intensīvi jāsukā.
Labi panes dzīvi pilsētas apstākļos. Pēc dabas tas ir pieticīgs, rāms suns un, pareizi izaudzināts, ļoti pieķeras saimniekam un visai tā ģimenei. Pret svešiem turpretim izturas ar neuzticību, bieži kļūdams pat agresīvs.
Aizkustinošs ir stāsts par skaiterjeru Bobiju: 1858. gadā nomiris vecais gans, kam suns piederējis. Kopā ar bēriniekiem Bobijs pavadījis savu draugu un nav bijis aizdabūjams projām no kapa, pie kura nodzīvojis visu atlikušo mūžu – līdz pat 1872. gadam. Barību viņam pienesuši apkārtējie iedzīvotāji, kurus aizkustinājusi suņa uzticīgā pieķeršanās. Skotijas galvaspilsētā Edinburgā Bobijam uzcelts piemineklis.
Raksta tapšanā izmantota Helmas Lapiņas grāmata "Suns, kuru mīlam".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!