Brīnišķīgā kažoka dēļ tos medīja indiāņi, taču reāli draudi šinšillu pastāvēšanai radās laikā, kad pie darba ķērās mūsdienu modes dizaineri. Šinšillu ādiņu kažoks kļuva par vienu no simboliem cilvēku pārticībai un augstam stāvoklim sabiedrībā. Vienam kažokam nepieciešams ap 160 šinšillu ādiņām. Indiāņiem pavērās biznesa iespējas – šinšillu medības kļuva par ienesīgu arodu. Tādējādi nepagāja ilgs laiks, līdz šinšillas savā dzimtenē bija praktiski iznīcinātas.
Radās doma zvēriņus audzēt nebrīvē. Pagājušā gadsimta sākumā ASV ieveda vairākas šinšillas, kuras var uzskatīt par visu nebrīvē dzīvojošo šinšillu priekštečiem. Tomēr ar laiku mākslīgos apstākļos audzētu dzīvnieku apmatojuma kvalitāte pazeminājās. Šinšillu fermu īpašnieki drīz vien vīlās savās cerībās, jo dzīvnieki nevairojās tik ātri, kā cerēts, un ādiņas nebija tik kvalitatīvas, kā savvaļas zvēriņiem.