Papagaiļi: korellas  (1)

Korellu dzimtene ir Austrālija, kur tie skaita ziņā atpaliek vienīgi no pundurpapagaiļiem. Lielos baros tie apdzīvo zālainos centrālās Austrālijas līdzenumus, uzturoties ūdens tuvumā. Ligzdo šie putni koku dobumos, īpaši nenopūloties ar ligzdas vīšanu - olas tiek dētas uz dobumā esošās satrunējuša koka pamatnes.

Korellām ir izteiktas dzimumu atšķirības. Pieaugušiem tēviņiem ir citrondzeltena "seja" ar oranžsarkaniem plankumiem ausu rajonā. Cekuliņš ir dzeltens, bet spalvas astes apakšpusē vienkrāsainas, bez raibumiem. Mātītes ķermeņa krāsojums ir līdzīgs, tikai maska ir pelēcīgi dzeltena, ar gaišāk oranžiem vaigiem. Astes spalvu apakšpusi klāj šķērssvītrots zīmējums.

Jauniem putniem apspalvojuma krāsojums nav tik košs - tas vairāk līdzinās mātītes tērpam. Pieauguša putna krāsojumu jaunie papagaiļi iegūst 10-12 mēnešu vecumā. Selekcionāri ir ieguvuši vairākas korellu krāsu variācijas - ir sastopami brūni, balti, dzelteni un raibi putni.

Korellas baro ar dažādiem sēklu un graudu maisījumiem, daļu no tiem izbaro mērcētu. Korellas labprāt ēd dažādas ogas, augļus, dārzeņus, zaļumus. Putniem šad un tad piedāvā nelielus koka zarus, no kuriem tie nograuž pumpurus un daļēji arī mizu. Ziemā, kad ir vitamīniem bagātu zaļumu deficīts, šāda vitamīnu barība ir sevišķi vērtīga.

Korellām ligzdošanai piemērots 60 x 30 x 40 cm būris. Plašos aviārijos ligzdot var vairāki korellu pāri. Ligzdošanas mājiņa parasti ir ne mazāka par 22 x 22 x 35 cm, ar skreju 7 cm diametrā.

Dējumā parasti ir 4-8 baltas olas, kuras perē pārmaiņus abi vecāki. Pēc 18-20 dienām izšķiļas pirmais putnēns. Pārējie seko olu izdēšanas secībā. Mazuļi ir akli, iedzeltenām pūkām klāti. Acis atveras divpadsmitajā dienā. Apmēram mēnesi pēc nākšanas pasaulē papagailēni atstāj ligzdu.

Raksta tapšanā izmantota "Eksotisko mājdzīvnieku avīze".