Dažudien suns tai pašai zaļajai "ganībai" paies garām gluži vienaldzīgi. Tas nozīmē, ka tai brīdī viņa organisms nejūt nekādas vajadzības pēc zāles. Turklāt suņi nebūt neēd kuru katru zāli, bet galvenokārt iecienījuši vārpatu. Jādomā, ka vielas, ko satur šī zāle, kaut kādā veidā sabalansē ķīmisko struktūru suņa organismā.
Zāles ēšanai ir vairāki cēloņi. Ja suns saņem vienmuļu (piemēram, tikai gaļu) vai ar vitamīniem nabadzīgu barību, viņš cenšas to papildināt ar vitamīniem, kurus gluži instinktīvi prot atrast paša izraudzītajā zālē. Tā izskaidrojams, ka suns ēd sulīgu zāli. Bet kāpēc tas reizēm ar acīm redzamu kāri pilnu muti rij sausu zāli? Tas visdrīzāk izskaidrojams ar to, ka sunim sabojājies vēders un viņš pats sevi ārstē. Pēc brīža viņš šādā veidā uzņemto zāli izvemj, dažkārt kopā ar barību, kas viņam sagādājusi traucējumus gremošanā. Jāpiebilst, ka pilsētas dzīvokļos, kur īstu "ganību" un zāles nav, suns bieži vien ķeras pie istabas puķēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!