<a rel="cc:attributionURL" href="https://www.flickr.com/photos/titkov/">Nickolas Titkov</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/licenses/by-sa/2.0/">cc</a>
Baltie Persijas kaķi sastopami trijās variācijās – balti ar zilām acīm, balti ar oranžām acīm un balti ar dažādu krāsu acīm (viena zila, otra oranža). Visu balto kaķu vilnai jābūt sniega baltumā bez jebkāda ēnojuma, bez krēmīgas vai citas nokrāsas.

Balto kaķu mazuļiem uz galvas var būt tumšs plankumiņš vai dažas svītriņas, kas līdz gadam izzūd, bet norāda, ka kaķis radies no diviem dažādu krāsu dzīvniekiem. Parasti šie kaķi dzird.

Pirmie šajā grupā ir bijuši balti kaķi ar zilām acīm. Šodien tas ir liels retums, jo iegūt baltu zilacainu kaķi, kam ir izteikts tips, nav viegli. Izsekosim shēmai, kā būtu jārīkojas. Vislabāk baltu zilacainu kaķeni pārot ar zilu runci, kam paaudzēs bijuši balti senči, tad metienā iegūsim kaķēnus, kuriem ir balta vilnas krāsa un dažādas acis. Ja tālāk dažādu acu krāsu kaķeni pārosim ar runci, kam arī ir dažāda acu krāsa, tad iegūsim brīnišķīgus kaķēnus ar zilām acīm. Zilas acis nenosaka kurlumu, tas saistīts ar vilnas gēnu, un tikai pie neveiksmīga gēnu salikuma dzimst kurli dzīvnieki, pie tam sākumā kaķēni dzird, bet augot šo īpašību zaudē sakarā ar deģeneratīvām izmaiņām iekšējā ausī. Zilacainām kaķenēm parasti ir nelieli metieni, tāpēc balti zilacaini dzīvnieki tiek ļoti augstu vērtēti.

Baltie Persijas kaķi prasa rūpīgu kopšanu, lai vilna saglabātu savu sniegbalto krāsu. Visbiežāk parādās dzeltenīgi vilnas posmi uz kājām, ap anālo atveri, kas gan liecina tikai par saimnieka nepietiekamām pūlēm kaķa kopšanā. Ja kaķim stipri asaro acis, tad drīz vien abās deguna pusēs parādās tumši notecējumi, kas ļoti bojā kaķa izskatu. Kādreiz viegls dzeltenīgums vilnā, īpaši uz ķermeņa, parādās arī tad, ja persiešu senčos bijis daudz citu krāsu kaķu.

Tik augstu kā zilacainie persieši netiek vērtēti baltie persieši ar oranžām acīm, jo šo acu krāsu vieglāk pārmantot. Interesanti, ka reizēm kaķiem ar oranžām acīm kaķēnu vecumā acis krāsojas zaļā riekstu krāsā, bet līdz gada vecumam tās mainās un kļūst spilgti oranži dzeltenas. Šiem kaķiem vienmēr ir sniegbalta vilna. Pirmoreiz baltie kaķi ar oranžām acīm atsevišķā grupā tika izdalīti 1938. gadā, bet kaķi ar dažādām acīm salīdzinoši vēlu – tikai 1968. gadā, bet titulus tiem bija tiesības iegūt tikai no 1975. gada.

Raksta tapšanā izmantota Vijas Klučnieces grāmata "Kaķi".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!