Dobermanis (Dobermann) pārstāv suņu šķirni, kurai dots tās pamatlicēja vārds. 19.gadsimta otrajā pusē Frīdrihs Luiss Dobermanis, nodokļu ievācējs un naktssargs, kas dzīvoja Vācijā, nelielajā Tīringenes pilsētiņā Opoldā, gribēja iegūt sargsuni, kas būtu niknāks un modrāks par visiem tolaik Vācijā dzīvojošajiem suņiem.
Viņš sāka eksperimentēt ar dzīvniekiem, kas viņam šķita piemēroti un ko viņš ieguva no pilsētiņas suņķērājiem vai nopirka Opoldas suņu tirgū. Tā radās jaunā šķirne, kurai pamatos līdzīgas gan Vācijā jau bija – ir pinčeri, ir rotveileri.
Pēc Frīdriha Luisa Dobermaņa nāves Oto Hellers, kas mantoja Dobermaņa suņaudzētavu, turpināja šķirnes tālāku izkopšanu. Šim selekcionētājam par godu jāteic, ka viņš rūpējās ne tikai par jauniegūto suņu izcilo darba spēju nostiprināšanu, bet arī par to, lai šis vērtīgais suns būtu skaists. Un tā 1897.gadā, kad dobermanis Erfurtē pirmo reizi tika izstādīts kā patstāvīgas šķirnes pārstāvis, tas izraisīja speciālistos lielu interesi. Sākās dobermaņa slavas laiks. Suns, kuram par visupirmo un zīmīgāko jāpiedēvē epitets "elegants", ļoti drīz iekaroja pasauli. Daudzās valstīs viņu sāka izmantot kā gandrīz universālu dienesta suni, galvenokārt pēdu meklēšanā. Dobermanis kļuva par vispāratzītu teicamu policijas suni. Tieši šādā nolūkā pirmos dobermaņus 1902.gadā ieveda Krievijā. Saglabājies daudz nostāstu par leģendāro Maskavas slepenpolicijas suni Trefu, kas pirmajās Viskrievijas pēdu dzinēju sacensībās kļuva par uzvarētāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!