Dobermanis (Dobermann) pārstāv suņu šķirni, kurai dots tās pamatlicēja vārds. 19.gadsimta otrajā pusē Frīdrihs Luiss Dobermanis, nodokļu ievācējs un naktssargs, kas dzīvoja Vācijā, nelielajā Tīringenes pilsētiņā Opoldā, gribēja iegūt sargsuni, kas būtu niknāks un modrāks par visiem tolaik Vācijā dzīvojošajiem suņiem.
Viņš sāka eksperimentēt ar dzīvniekiem, kas viņam šķita piemēroti un ko viņš ieguva no pilsētiņas suņķērājiem vai nopirka Opoldas suņu tirgū. Tā radās jaunā šķirne, kurai pamatos līdzīgas gan Vācijā jau bija – ir pinčeri, ir rotveileri.
Pēc Frīdriha Luisa Dobermaņa nāves Oto Hellers, kas mantoja Dobermaņa suņaudzētavu, turpināja šķirnes tālāku izkopšanu. Šim selekcionētājam par godu jāteic, ka viņš rūpējās ne tikai par jauniegūto suņu izcilo darba spēju nostiprināšanu, bet arī par to, lai šis vērtīgais suns būtu skaists. Un tā 1897.gadā, kad dobermanis Erfurtē pirmo reizi tika izstādīts kā patstāvīgas šķirnes pārstāvis, tas izraisīja speciālistos lielu interesi. Sākās dobermaņa slavas laiks. Suns, kuram par visupirmo un zīmīgāko jāpiedēvē epitets "elegants", ļoti drīz iekaroja pasauli. Daudzās valstīs viņu sāka izmantot kā gandrīz universālu dienesta suni, galvenokārt pēdu meklēšanā. Dobermanis kļuva par vispāratzītu teicamu policijas suni. Tieši šādā nolūkā pirmos dobermaņus 1902.gadā ieveda Krievijā. Saglabājies daudz nostāstu par leģendāro Maskavas slepenpolicijas suni Trefu, kas pirmajās Viskrievijas pēdu dzinēju sacensībās kļuva par uzvarētāju.
Dobermanis ir paliela auguma, aptuveni 70 cm augsts suns ar spēcīgu kaulu uzbūvi, muskuļots, sausnējs, izcili samērīgs, skaistām ķermeņa līnijām. Galva, profilā to uzlūkojot, atgādina pagaru, trulu ķīli. Āda pieguļ tik stingri, ka zem tās jaušami muskuļi. Purns taisns, dziļš. Šķērveida sakodiens, pilna zobu formula. Kakls muskuļots, slaids. Ķermenim kvadrātveids. Mugura taisna, ar nelielu noslīdi krustos. Krūtis samērīgā platumā ar augumu, dziļumā sniedzas līdz elkoņiem. Vēders skaisti pievilkts. Kājas spēcīgas, pakaļkājām labi izveidots apakšējās locītavas leņķis. Gaita elastīga, brīva.
Pēc dabas dobermanis ir temperamentīgs, straujš, ar ātru, asu reakciju, modrs un drosmīgs. Tas nav sevišķi viegli turams suns. Dobermanim nepieciešams gudrs, apdomīgs saimnieks. Šis suns lieliski pakļaujas jebkurai saprātīgai apmācībai, taču jāpiebilst, ka neapdomīgs saimnieks to spēj sabojāt ātrāk un nelabojamāk nekā jebkuras citas šķirnes suni.
Raksta tapšanā izmantota Helmas Lapiņas grāmata "Suns, kuru mīlam".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!