Trušu kopšana un barošana  (8)

Pēc Otrā pasaules kara trušiem bija liela nozīme kā gaļas dzīvniekiem, taču mūsdienās trušu audzēšana pārvērtusies vairāk par vaļasprieku. Kā mājas mīluļi bieži vien tiek turēti pundurtruši.

Visas pazīstamās trušu šķirnes cēlušās no savvaļas truša (Oryctolagus cuniculus). Savvaļas truši, atšķirībā no vientuļniekiem zaķiem, dzīvo kolonijās alās, un to mazuļi piedzimst akli un kaili. Grūsnības ilgums trusenei ir 28-36 dienas. Mazā trusēna lielums piedzimstot ir atkarīgs no vecāku šķirnes un svara. Dzimumgatavību pundurtruši sasniedz 6-8 mēnešu vecumā. Vairoties tie spēj augu gadu – tas izskaidro trušu masveida savairošanos, kas dažos reģionos sasniedz katastrofiskus apmērus. Dzīves ilgums – no 5-7 gadiem.

Pastāv vairāk par simts dažādām mājas trušu šķirnēm un krāsu variācijām. Pundurtruši pirmo reizi parādījās Vācijā kā mutācijas parasto trušu metienos. Atšķirībā no parastajiem trušiem, pundurtruši ir ļoti mazi augumā. Parasto trušu svars parasti ir 5-8 kg, bet pundurtruši nepārsniedz 1-1,5 kg. Pundurtrušiem ir apaļāki purniņi un ievērojami īsākas ausis nekā lielajiem brāļiem.

Pundurtrušiem ir diezgan daudz šķirņu – gandrīz katrai lielo trušu šķirnei ir savs miniatūrais variants – sastopami ir gan pundurauntruši ar nokarenām ausīm, gan Angoras pundurtruši ar garu vilnu, gan īpatnējā īsspalvainā kažoka īpašnieku pundurreksi. Japānas pundurtrusis izceļas ar interesantu kažoka krāsojumu. Pundurtrušu apmatojuma krāsojumu variantu ir vairāk par 60.

Turēšana

Neatkarīgi no trusēnu šķirnes to aprūpe neatšķiras. Īsspalvaino trušu apmatojuma kopšanai lielas raizes nesagādā – pietiek ar regulāru izsukāšanu. Vairāk rūpju prasīs garspalvaino Angoras trušu kažoka kopšana. Ķemmējot dzīvnieku, īpaši, ja apmatojums ir savēlies, jāatceras, ka trušiem ir ļoti plāna un maiga āda, ko viegli var savainot. Mazgāt trušus nav nepieciešams.

Truša turēšanai mājās nepieciešams būris, kurā tam būtu iespējas izkustēties. Pundurtrusim nepieciešams vismaz 40 x 30 x 30 cm liels būris. Bez metāla režģu būriem nopērkami arī plastikāta būrīši, kuri ir nosegti no visām pusēm, tikai augšdaļa atstāta restota. Šādi būri ir piemēroti dzīvnieka turēšanai, jo netiek izmētāti pakaiši un trusis necieš no caurvēja.

Tā kā truši ir alu dzīvnieki, tiem ir nepieciešama paslēptuve. Vispiemērotākā mājvieta ir būris ar tajā ievietotu mājiņu, kurā trusis var noslēpties un justies pasargāts. Pakaišiem būrī izmanto sienu, salmus vai skaidas. Smalkas zāģu skaidas nav piemērotas, jo, iekļūstot acīs vai degunā, var radīt iekaisumu.

Brīvi dzīvojoši truši mājās var nodarīt ievērojamus postījumus, noplēšot tapetes, apgraužot mēbeles, elektrības un telefona vadus, kas bieži vien ir nelaimes gadījumu cēlonis. Truši ir tīrīgi dzīvnieki, brīvi mājās dzīvojošu trusi var iemācīt lietot kaķu tualeti ar piemērotiem pakaišiem.

Truši ir ziņkārīgi un aktīvi dzīvnieki, tos var viegli pieradināt, ja regulāri un pacietīgi ar tiem nodarbojas. Dzīvnieks atsaucas uz savu vārdu un pacietīgs saimnieks var iemācīt pundurtrusim vienkāršus trikus.

Vasarā, ja jūs dzīvojat vasarnīcā, trusi var turēt arī ārā, vienīgi nevajadzētu aizmirst, ka arī šeit tam nepieciešams patvērums no saules un lietus. Būrim vai nožogojumam arī no augšpuses jābūt pārklātam ar sietu, lai trusi neapdraudētu plēsēji. Režģu būri var laiku pa laikam pārvietot pa zālāju, lai dzīvniekam netrūktu svaigas zāles.

Truši ir ļoti jutīgi un maigi dzīvnieki, kas bieži vien cieš no stresa. Ar dzīvnieku jāapietas uzmanīgi un maigi. Paceļot to var ņemt aiz skausta, ar otru roku pieturot zem pakaļkājām. Jāievēro piesardzība, jo pretojoties trusis var lauzt mugurkaulu. Nekādā gadījumā trusi nevar celt aiz ausīm.

Barošana

Mājās trusim par pamatbarību var izmantot zooveikalos nopērkamās barības, kur granulētie, bieži vien ar dažādām piedevām papildinātie maisījumi satur nepieciešamās uzturvielas. Bez tam trusim vienmēr jābūt pieejamam pietiekamā daudzumā svaigam ūdenim un sienam. Truši labprāt ēd svaigus dārzeņus un augļus. Pavasarī, kad parādās jaunā zāle, tā truša barībai jāpievieno ļoti pakāpeniski, pretējā gadījumā var rasties gremošanas traucējumi. Dodot svaigus zaļumus, jāuzmana, lai barībā negadītos indīgi augi.

Trušiem patīk grauzt svaigus lapu koku zarus, ziemā arī egles zariņus. Jālūko, lai truša barībā netrūktu minerālvielu un vitamīnu. Bieži ziemā un pavasarī, īpaši mazajiem trusēniem, trūkst kalcija.

Kombinēto barību trusim pasniedz traukā, kuru tas nevar sagrauzt vai apgāzt. Ūdenim piemērotākas ir pudeles veida mehāniskās dzirdinātavas, kuras dzīvnieks ļoti ātri iemācās lietot.

Veselība

Truši ir jutīgi dzīvnieki un cieš no caurvēja un krasām temperatūras mainām. Sevišķi mazi trusēni ir jāsargā no saaukstēšanās, jo mazuļus bieži vien ir ļoti grūti ārstēt

Trušiem, īpaši garspalvainajiem, kuņģī mēdz sakrāties apmatojuma kamoli, kas veidojas no norītās vilnas. Pastiprināta vilnas izkrišana, nepietiekama ēdināšana, rupjas barības trūkums ēdienkartē veicina vilnas norīšanu. Sakrājušies apmatojuma kamoli var izraisīt gremošanas trakta nosprostošanos. Jāseko, lai truša barībā netrūktu šķiedrvielu, kas stimulē zarnu darbību un palīdz izvadīt norīto apmatojumu dabiskā ceļā.

Barības nomaiņa vai jaunu barības sastāvdaļu ieviešana jāveic pakāpeniski, lai izvairītos no gremošanas traucējumiem. Dārzeņiem, augļiem un zaļumiem, kas tiek pasniegti trusim, ir jābūt pilnīgi svaigiem un tīri nomazgātiem.

Regulāri jāpārbauda un jāregulē truša zobu un nagu stāvoklis. Grauzējiem priekšējie zobi aug visu mūžu, un, ja dzīvniekam ir liegta iespēja grauzt koka zariņus un citu cietu barību, tie izaug tik gari, ka trusis vairs nespēj ēst. Tas pats sakāms arī par nagiem. Ja trusis dzīvo uz mīkstas pamatnes, nagi izaug pārāk gari un apgrūtina dzīvniekam pārvietošanos.

Lai izvairītos no dažādām problēmām, kas saistītas ar mīluļa veselību, vislabāk ir kopā ar to regulāri apmeklēt veterinārārstu, kas palīdzēs objektīvi novērtēt dzīvnieka stāvokli un atbildēs uz jūsu jautājumiem.

Pundurtrusi obligāti jāvakcinē pret divām slimībām: miksomatozi un hemorāģisko vīrusu slimību.

Miksomatoze ir lipīga trušu slimība. Citi dzīvnieki, izņemot trušus un zaķus, ar šo slimību neslimo. Slimības sākumā novēro acu asarošanu, uz ausīm, purna daļā, ap acīm veidojas tūska un iekaist deguna dobums. Slimībai progresējot, veidojas plaušu iekaisums, kas pēc 5-7 dienām beidzas ar nāvi.

Hemorāģiskā vīrusu slimība ir lipīga un bīstama, tā noris ļoti strauji. Parasti ar to saslimst truši, kas vecāki par 2-3 mēnešiem. Ārēji gluži veseli pieauguši truši pēkšņi nokrīt un pēc nelielas krampju lēkmes nomirst. Ārstēšanas līdzekļu nav, tāpēc, lai trušus no tās pasargātu, tie jāvakcinē.

Vēl būtu pieminamas trušu iesnas jeb rinīts, kā arī pastereloze. To var izraisīt caurvējš, samirkšana, dūmi, putekļi. Pazīmes: trusis šķauda, viņam ir mitrs deguns, reizēm no tā ir duļķaini izdalījumi. Lai pasargātu, lieto vakcīnu.

Raksta tapšanā izmantota "Eksotisko mājdzīvnieku avīze".