Kaķis aitas kažociņā - Selkērkas rekss  (1)

Iepazīsimies – sprogainītis no Amerikas

Šķirnes pirmsākumi meklējami ASV, kur 1987. gadā kādai vienkāršai mājas kaķenei viens no pieciem kaķēniem piedzima ar sprogainu kažoku. Šo neparasto kaķēnu savā aprūpē paņēma pieredzējis Persijas šķirnes kaķu audzētājs. Pēc gada sprogainajai kaķenītei piedzima seši kaķēni – trīs taisnspalvaini un trīs sprogaini. Tā gluži vai nejauši aizsākās nopietns selekcijas darbs Selkērkas reksa šķirnes izveidošanā.

Selkērkas reksiem gēns, kas nosaka viļņota kažoka rašanos, ir dominējošais, tieši tāpēc Selkērkas reksus ir atļauts pārot ar britu īsspalvainajiem, Persijas un eksotiskajiem kaķiem un metienā var piedzimt gan taisnspalvaini, gan sprogaini kaķēni. Kažoks Selkērkas reksiem var būt gan īsspalvains, gan garspalvains – tas tādēļ, ka šo kaķu selekcijā ir izmantotas dažādas šķirnes.

Selkērkas reksa galvenās rakstura iezīmes:

Kad gribas ko neparastu...

"Kad domājām par kaķa iegādi, gribējām ko neparastu, savādāku. Internetā sāku meklēt informāciju par dažādām šķirnēm un, kad ieraudzīju Selkērkas reksu sprogaino kažoku, ūsas un uzacis, nodomāju – jā, šis ir īstais! Izvēloties kaķi, man arī bija svarīgi, lai raksturs būtu atbilstīgs manai būtībai. Tuvāk iepazīstoties ar šīs šķirnes rakstura aprakstu, sapratu, ka tas ir tieši tas, ko vēlos," par Selkērkas reksa izvēli stāsta Kristīne Liberta, kura ir īpašniece Skandināvijā un Baltijas valstīs pirmajam Selkērkas reksam.

Kad izvēle bija izdarīta un ģimene bija nobalsojusi par sprogaino Selkērkas reksu, sākās kaķēna meklējumi internetā, jo Latvijā šādu kaķēnu tai laikā nebija. Kristīne sarakstījās ar kādu kaķu audzētāju Vācijā, kura piedāvāja melnu garspalvainu meitenīti. Ilgi nedomājot, Kristīne piekrita un devās pakaļ savam sprogainajam brīnumam. Tieši ap to laiku Kristīnei bija ieplānots komandējums uz Vīni, un tā nu, apvienojot divas lietas, pa ceļam tika paņemta melnā Amre, lai kopā dotos tālāk uz Austrijas galvaspilsētu, kur viesnīcā kaķenīte pavadīja vairākas dienas.

Pēc pusgada Kristīne sāka meklēt otru kaķi, jo Amrei kļuva garlaicīgi. Pirms kaķenītes pievienošanās Kristīnes ģimenei mājās jau bija trusis Rūdis. Amrei ierodoties jaunajā dzīvesvietā, abi ļoti sadraudzējās, taču Rūdim kaķenes kompānija ātri vien apnika un sprogainītei vienai kļuva garlaicīgi. Tā kā ar otra Selkērkas reksa meklējumiem negāja tik raiti kā ar pirmo, tad Kristīne izvēlējās "klasiku" – britu īsspalvaino kaķi zilā krāsā. Pēc pāris gadiem pievienojās arī Devonas reksa šķirnes pārstāve.

Šobrīd, kad ir ar ko salīdzināt, Kristīne atzīst, ka Selkērkas rekss ir bijusi pareizā izvēle, jo tieši ar sprogainajiem ir radusies vislabākā raksturu saderība – brits ir bijis pārāk savrups, savukārt Devonas rekss – pārāk traks un kustīgs. Ģimene atzīst, ka tieši mierīgais un saprātīgais Selkērka raksturs ir tas, kā dēļ viņi tik ļoti iemīļojuši sprogainās "aitiņas". Un pēc ilgiem meklējumiem pagājušā gada nogalē ģimenei pievienojās arī otrā Selkērkas reksa kaķenīte pilnajā vārdā Nina Ricci, mājās saukta vienkārši par Ninu.

Kaķu labākie sabiedrotie un rotaļu biedri ir Rodēzijas ridžbeka suņu meitene Habe, kā arī Libertu divi dēli. Interesanti, ka jaunākajam dēlam Larsam pirmais vārds bija "kaķis"...

Pieklājīgi un veselīgi

Šie kaķi nav uzbāzīgi – sprogainītis vispirms pienāks klāt un ar savu skatienu un klusu ņaudienu pajautās, vai drīkst ierāpties klēpī vai pasēdēt tepat blakus saimniekam. Ja pasaka nē, tad neapvainojoties aizies prom un pienāks atkal pēc kāda laiciņa pārbaudīt, vai neesat pārdomājuši. Taču, ja dosit savu piekrišanu, viņš ar lielāko prieku baudīs jūsu nedalītu uzmanību. Piemērots aizņemtiem cilvēkiem – pinas pa kājām, taču nav pārlieku uzbāzīgs.

Selkērkas reksi ļoti labi sadzīvo ar citiem mājdzīvniekiem. Amres kaķēni pie jaunajiem saimniekiem dzīvo kopā gan ar kanārijputniņiem, gan šinšilām. Tieši šā iemesla dēļ šie kaķi ir ieteicami cilvēkiem, kuri mājās tur vairākus dzīvnieciņus, nebaidoties, vai visi varēs sadzīvot.

Svarīgi piebilst, ka Selkērkas reksiem īpašas veselības problēmas nav novērotas – šķirne ir veselīga, bez nopietnām kaitēm. Aukstākā laikā vai caurvējā kaķis gan var apaukstēties, taču ir viegli izārstējams un kaķa veselībai tas draudus nerada.

Ar ķemmēšanu nevar aizrauties

Labā ziņa mūsdienu aizņemtajiem cilvēkiem ir tā, ka ar ķemmēšanu nav jāaizraujas! "Ar Selkērka sprogām ir tāpat kā ar ilgviļņiem – ja pārāk daudz ķemmēsit, kaķis izskatīsies kā pēc sprādziena makaronu fabrikā," smej Kristīne, kura reiz arī bijusi ilgviļņu īpašniece.

Sprogainais kažoks īpaši neveļas, tas gan atkarīgs no katra kaķēna spalvas garuma un struktūras. Kažoku ieteicams izķemmēt pāris reižu mēnesī. Biežāk gan būtu jāķemmē laikā, kad dzīvnieks maina spalvu – tas parasti notiek gadalaiku maiņā. Tādā veidā kaķi, gluži kā mēs, pielāgo savu apģērbu attiecīgajai sezonai – vasarā kleitiņa, ziemā kažociņš.

Ikdienā speciāla mazgāšana nav nepieciešama, taču ik pa laikam tas būtu ieteicams, lai sprogaino spalvu uzturētu tīru un sakoptu. Jāpiebilst, ka gaišas krāsas kaķi, īpaši balti, jāmazgā biežāk, lai saglabātu gaišo krāsu. Ja plānojat piedalīties izstādē, kas ir kaķu skaistumkonkurss, vanna ir obligāta. Mēs taču neesam redzējuši pinkainas un nekoptas skaistumkonkursu uzvarētājas...

Pirms izstādēm kaķis parasti jāmazgā apmēram trīs līdz četras dienas iepriekš, lai līdz pašai izstādes dienai kažoks un lokas iegūtu vajadzīgo izskatu. Pēc vannas kaķi nedrīkst žāvēt ar fēnu, jāļauj pašam izžūt, kas aizņem apmēram pusstundu. Tas jādara ar nolūku, lai sprogas padarītu izteiksmīgākas. Izstādes laikā, kā arī mājās, lai izceltu lokas, atliek vien samitrināt rokas ar ūdeni un ar tām sabužināt kažociņu. Tas jādara laikā, kad mājas gaiss ir sausāks.

Sprogainais vīruss

Bieži vien cilvēki, kuri ir iegādājušies taisnspalvaino kaķēnu no Kristīnes kā savu pirmo kaķi, vēlāk par otru izvēlējušies tieši sprogainu. Latvijā ir vēl kāda kaķu audzētāja, kura nopietni nodarbojas ar šīs šķirnes audzēšanu, taču tas viss sācies ar Kristīni. Kādā izstādē abas sākušas runāt, un Kristīne tā ieinteresējusi šo sievieti, ka tagad Selkērki ir kļuvuši par viņas lielo mīlestību. Kā saka pati Kristīne, "sprogainais vīruss ir lipīgs".

Kaķēniem pirmā pazīme, lai noteiktu, vai tas būs sprogains vai taisnspalvains, ir ūsas. "Ja tās ir sprogainas kā korķu viļķis, tad neapšaubāmi kaķēns būs sprogains kā aitiņa. Spalvas garumu gan var noteikt tikai ap viena mēneša vecumu, kad var precīzi pateikt, vai kaķēnam būs īsa vai gara spalva," pieredzē dalās Kristīne. Kaķa dzīves laikā sprogas būs redzamas visu laiku – vienīgi to intensitāte var mainīties un veidoties līdz gada vecumam.

Lai iegādātos šādu neparastu kaķēnu, var pierakstīties rindā – gaidīšanas sarakstā. Kristīne stāsta, ka cilvēki rindā gaidījuši pat gadu – un sagaidījuši. "Ja cilvēks tagad pierakstītos rindā, tad uz rudeni, kad tiek plānots nākamais Selkērkas reksu metiens, varētu jau reāli sagaidīt savu kārtu," piebilst Kristīne. Arī ārzemniekiem ir interese par Kristīnes mājās audzētajiem sprogainīšiem. Līdz šim trīs no viņas audzētiem kaķēniem savus saimniekus atraduši ārzemēs – viens kaķēns tagad dzīvo Polijā, otrs – Krievijā, savukārt trešais – tepat kaimiņos Igaunijā.

"Būtisks faktors, izvēloties šķirnes kaķi, ir tas, ka jūs zināsit, ko no šā dzīvnieka var sagaidīt. Šķirnes kaķi nekad nebūs agresīvi, nemetīsies virsū ģimenes locekļiem, kas ir īpaši svarīgi, ja ģimenē ir mazi bērni," uzsver Kristīne.