Grauzējs kā mājdzīvnieks  (6)

Šiem dzīvniekiem vajag metāla režģa vai stikla būri, ko tie nevar sagrauzt un aizbēgt. Speciāliste neiesaka turēt kopā grauzēju tēviņu un mātīti. Ja piedzimst mazuļi, lielie uzreiz jānošķir, jo tie kaujas, māte var nokost tēviņu.

"Bērniem, kuri kopj dzīvnieciņus, tas var radīt pārdzīvojumus. Mātes mēdz apēst mazuļus, ja tām kaut kas nepatīk. Lai ar pavairošanu nodarbojas speciālisti!" saka Širmele-Širmane. "Grauzēji ļoti labi jūtas vienatnē, un tas veicina viņu komunikāciju ar cilvēkiem."

Grauzējiem nepatīk mitrums, būri nedrīkst likt tiešos saules staros vai caurvējā, tas regulāri jātīra. Jādod specializētā barība un papildu minerālvielas. Nedrīkst dot neko sāļu vai saldu. Visiem grauzējiem vajadzīgs siens, dārzeņi un augļi, bet nevajag tos cienāt ar garšaugiem.

Jāierīko dzirdinātava. Zāli var dot, tikai ne svaigi plūktu un ar rasu. Jāuzmana bērni, lai grauzējiem netiek iedoti čipsi vai kaut kas līdzīgs. Dzīvnieciņš, protams, neatteiksies, bet pēc tam var būt problēmas ar veselību.

Grauzējiem nav vajadzīga plaša dzīves telpa. Mazliet lielāku būri vajag jūrascūkai. Dzīvesvietu var iekārtot, liekot lietā fantāziju, ar dažādām trepītēm, mājiņām utt. Ja nekad nav bijis dzīvnieku, speciāliste iesaka sākt ar jūrascūkām, kas ir mīlīgas, saprātīgas un ilgāk dzīvo. Kāmji un žurkas dzīvo divus līdz trīs gadus, jūrascūka – piecus līdz septiņus, trusis līdz deviņiem gadiem.

Jūrascūkām un trušiem jāuzmana nadziņi. Ja tie par gariem, jānogriež. Tāpat jāskatās, lai zobi nepāraug. Jādod grauzt īpašus minerālus vai standziņas.

Kāmis

Viens no slinkākajiem radījumiem. Kāmis mēdz barību aizbāzt aiz vaigiem, ienest migā. Viņš guļ un ēd. Kāmītim vajadzīgs ritenītis, kur izskrieties. Labi ir divstāvu būrīši, lai dzīvnieciņi var izkāpelēties. Kāmis var iekost, ja ar kaut ko nav mierā.

Reizi nedēļā viņam var dot kāpostus, biežāk – burkānus, gurķus, ne pārāk skābu ābolu, ogas. Ja būri regulāri netīra, tad, protams, jūtama smaka. Kāmjiem ļoti nepatīk, ja tiek aiztikta miga. Tā jānoliek maliņā un, kad būris iztīrīts, jāatliek vietā. Ja tiek doti dārzeņi, būris jātīra biežāk, vai arī jādod tik daudz, lai kāmis apēd visu.

Adatu peles

Tās tiek sauktas arī par lēcējpelēm. Salīdzinot ar parastajām, tās ir komunikablākas, interesējas par cilvēkiem, nebēg projām, ja izmūk. Tām ir garāka spalviņa un pūkaināka aste.

Adatu peles var turēt arī vairākas. Ja būrī ir viens tēviņš un trīs mātītes, mazuļi dzimst tikai vienai no tām. Par bērniem tās ļoti rūpējoties. Lēcējpelēm patīk rakties. Smiltīs vai skaidu granuliņās ierok caurulītes, pa kurām peles ložņā. Ieteicami plastmasas būri vai akvāriji.

Žurkas

Vieni no iecienītākajiem mājdzīvniekiem, jo ir gudras, interesantas, atšķir svešus no savējiem. Tās ļaujas apmācībai. Žurka var iekost, sevišķi svešam cilvēkam. Speciālisti iesaka turēt pa vienai, jo žurkas ātri vairojas.

Jūras cūka

Ja ir alerģija pret dzīvnieku spalvām, ieteicama jūrascūciņa. Tas ir viens no mīlīgākajiem radījumiem, ļoti saprātīgs, komunikabls. Arī nakts dzīvnieks. Ir gludās, garspalvainās, rozetes un angoras jūrascūkas. Tagad esot parādījušās arī sfinksas – bez spalvām. Tās var iemācīt atsaukties uz vārdu, dzīvnieciņš ielāgo, kad tiek barots, sagaida saimnieku ar priecīgiem saucieniem.

Jūrascūciņām patīk, ja tās bužina, patīk paskraidīties pa istabu. Dzīvnieciņš nepārtraukti ēd, tādēļ viegli pārbarot. Nedrīkst dot svaigu maizi un ļaut grauzt papīru. Dabiskās vajadzības tā mēdz kārtot vienā vietā būrītī.

Atšķirībā no citiem grauzējiem jūrascūkai dzimst četri mazuļi jau ar spalvām, vaļā acīm, un tajā pašā dienā viņi skraida un ēd.

Truši

Daudz dzirdēts par pundurtrušu nešpetno raksturu. Speciāliste uzsver, ka tas atkarīgs arī no audzināšanas. Ja kāds nokaitina trusi, tas demonstrē raksturu – sit ar pakaļkājām, rūc, var iekost, parādīs vietu pat kaķim vai sunim. Taču var izaudzināt tā, ka trusis sadzīvo ar citiem mājdzīvniekiem. Trusis grauž vadus. Ja laiž laukā no būra, tas jāuzmana. Mazie trusīši ar spicajām austiņām ir ašāki, auntrusim ir miermīlīgāks un lēnāks raksturs.

Degu un šinšilla

Degu ir līdzīgs šinšillai, bet to var glaudīt. Abiem uzvedības veids līdzīgs. Šinšillai ir ļoti jutīga āda un spalva. Var pieturēt pie astītes un paglaudīt, bet nav ieteicams ņemt rokās un bužināt. Spalvas šie dzīvnieki regulāri attīra speciālās smiltīs. Arī tie ir nakts dzīvnieciņi.