Mazie, pūkainie garastāvokļa uzlabotāji – šinšillas  (3)

Uzziņai

Šinšillu dzimtene ir Dienvidamerika, kur tās mita augstu Andu kalnos un pērās vulkānu pelnos. Savā dzimtenē šinšillas ir gandrīz iznīcinātas to skaisto kažociņu dēļ.

Dzīvnieku mūža ilgums ir vidēji 15 gadi un to svars ir apmēram 0,5 kg. Šinšillas pārtiek no augu valsts produktiem un kā nakts dzīvnieki savu pārtiku dodas meklēt, iestājoties tumsai. Šinšillas necieš mitrumu, jo elpo caur ādu. Kaulu struktūra ļauj tām iekļūt ļoti šaurās spraugās un viegli paslēpties no ienaidnieka.

Izvēle par labu šinšillai

Šinšillas mūsu ģimenē ienāca nejauši. Sākumā mums vēl nebija savas mājas un īrējām dzīvokli, tāpēc nedz suni, nedz kaķi atļauties nevarējām. Papagaiļi likās pārāk skaļi, bet zivis pārāk klusas. Nolēmām, ka vispiemērotākais mājdzīvnieks varētu būt kāds grauzējs. Sāku pētīt sludinājumus un uzdūros šinšillai. Mazs, pūkains dzīvnieciņš, kas nedaudz atgādināja vāverīti, nedaudz trusi un vēl tajā bija kaut kas no peles. Apspriedos ar vīru, un jau pēc dažām dienām mūsu ģimeni papildināja temperamentīgais Mačo. Nu jau kopā esam vairāk kā divus gadus.

Pirmos mēnešus Mačo pa būrīti skraidīja viens, taču viņa acīs bija tādas skumjas, ka sapratām - viņam vajag draudzenīti. Pūciņas ierašanās Mačo acīmredzami satrauca, jo kādu laiku viņš nervozi lēkāja pa būri. Pēc pusstundas starp abām šinšillām radās interese, bet jau nākamajā dienā šī interese pārauga simpātijās. Ilgi nebija jāgaida arī uz pēcnācējiem, jau pēc pusgada pirmie trīs mazuļi bija klāt. Pa šo laiku Pūciņa jau trīs reizes tikusi pie mazuļiem, un tā vien šķiet, ka, pateicoties Mačo neatlaidībai, Pūciņa konstanti ir stāvoklī.

Katram sava personība

Arī šinšillām, tāpat kā suņiem un kaķiem, ir katrai sava personība. Mačo ir ļoti aktīvs un divu gadu laikā jau trīs reizes iemanījies uzlauzt būri, lai nokļūtu brīvībā. Arī tad, kad tiek izlaists ārā, viņš lielā ātrumā joņo pa istabu un ļoti nelabprāt ļauj sevi paņemt rokās. Mačo ir ziņkārīgs un gatavs ielīst vismazākajā spraugā, lai tikai uzzinātu, kas aiz tās slēpjas. Pūciņa turpretī ir daudz mierīgāka, komunikablāka un paklausīgāka. Arī viņai patīk darīt blēņas, taču Pūciņa nav tik pārdroša un bezbailīga kā Mačo. Turklāt viņa vienmēr seko savam kavalierim un ir ļoti padevīga.

Graušana

Šinšillām, kā jau grauzējiem, patīk savus zobus paasināt pret visu, kas nepretojas - tapetēm, vadiem, ādas somiņu rokturiem vai grāmatu stūriem. Agrāk mēs šinšillas laidām ārā gandrīz uz visu vakaru. Ar savu jautro lēkāšanu garastāvokli viņas nepārprotami uzlaboja, taču arī postījumi bija diezgan lieli. Tika pārgrauzts ledusskapja vads, saskādētas tapetes un līdz pusei nograuzta pat mana potēšanās pase. Kad vajadzēja iet pie ārsta, lai veiktu kārtējo vakcināciju pret ērcēm, nezināju, kā lai paskaidro, kāpēc no pases palikusi tikai puse.

Šī pieredze apliecināja, ka laikam esam pārāk humāni un mūsu mājās valda nevis mēs, bet šinšillas. Kad pārvācāmies uz jauno mājvietu Ogrē, nolēmām, ka turpmāk šinšillas laidīsim ārā tikai izskrieties - uz kādam 15 līdz 20 minūtēm. Tas ir pietiekami ilgs laiks, lai dzīvnieciņi varētu izkustēties un pietiekami īss laiks, lai tie neko nesagrauztu. Ik pa laikam vajag „uzmest aci" un pavērot, ko mazie rakari dara. Vadu vietā šinšillām var piedāvāt pagrauzt izlietotus tualetes papīra rullīšus vai koku zariņus.

Pārtika un aprūpe

Šinšillām nepieciešama speciālā barība, ko var nopirkt zooveikalos. Mēnesī tā izmaksā vidēji piecus līdz septiņus latus. Taču šinšillām bez speciālās pārtikas var dot arī citus produktus, piemēram, rozīnes, žāvētus augļus, riekstus, ābolus un burkānus. Mazie dzīvnieciņi ir īpaši priecīgi, ja pārtika tiem tiek piedāvāta no rokas. Mans vīrs, sēžot pie datora, bieži vien grauž saulespuķu sēklas. Redzot, kā viņš ēd, arī šinšillēni pieskrien pie būrīša režģa un izbāž ārā purniņu, lai tiem tiktu iedota kāda sēkliņa.

Vēl būrītī visu laiku jāatrodas ūdenim un minerālvielu barības piedevām - arī tās nelielu briketīšu veidā var nopirkt zooveikalos. Šinšillām nepatīk atrasties uz kailas virsmas, tāpēc uz būrīša grīdas vēlams izkaisīt sienu vai granulas.

Šinšillām, atšķirībā no citiem grauzējiem, vajag daudz lielāku būri, jo viņām patīk lēkāt, un ir labi, ja būrī var novietot vismaz pāris plauktiņus. Mēs saviem mīluļiem esam izvēlējušies papagaiļu būri, kas ir salīdzinoši šaurs, bet augsts.

Katru dienu šinšillām nepieciešamas smilšu peldes, jo, peroties smiltīs, viņas tīra savus kažociņus. Dzimtenē šinšillas mazgājas vulkāna pelnos, bet nebrīvē dzīvojošajām šinšillām zooveikalos tiek piedāvātas speciālas, īpaši smalkas smiltiņas. Arī es esmu iegādājusies speciālās smiltis, taču manas šinšillas labprāt vārtās arī krāsns pelnos. Izdegušās oglītes dzīvnieciņiem liekas īpašs gardums. Jāskatās vienīgi, lai krāsns ir pilnībā atdzisusi un šinšillas pašas nepārvērstos par oglītēm.

Rotaļas

To, ka šinšillas ir pamodušās un gatavas vakara rotaļām, var pateikt pēc būra klabināšanas, lēkāšanas un savādu, it kā kunkstošu skaņu izdvešanas. Pieradinātas šinšillas labprāt rotaļājas ar saviem saimniekiem. Viņas skraida pa istabu, atsperas pret sienu un ik pa brīdim ielec mums klēpī vai uzlec uz pleca. Šinšillas spēj uzlēkt uz apmēram 1,5 metru augstas virsmas, bet, ja mājās ir sekcija, jārēķinās, ka, lēkājot pa plauktiņiem, tās tiks līdz pat antresolam.

Šinšillas ir ļoti spontānas un ilgi neuzturas vienā vietā. Pat, ja tās ir ielekušas jums klēpī, drīz vien viņas ieinteresēs kaut kas cits, un tās dosies tālāk.

Sadzīvošana ar citiem dzīvniekiem

Ar kaķi šinšillas sadzīvo gluži draudzīgi. Kaut arī sākumā ļoti baidījos, ka mana medīgā kaķene šinšillas varētu noturēt par lielām pelēm, izrādījās, ka kaķenīte ir gudrāka nekā domāju. Laikam jau viņa saprot, ka mazās pelēkās radības ir tādi paši mājdzīvnieki kā viņa, tāpēc izturas pret šinšillām diezgan mierīgi un pašsaprotami. Reizēm pašas šinšillas „uzprasās" un rotaļājoties lēkā pāri kaķim gluži kā barjerai.

Arī suns dzīvnieciņus respektē. Viņš gan pārsvarā dzīvo pa āru, bet, ja tiek ielaists iekšā brīdī, kad pa māju skraida šinšillas, ziņkārīgi tās aposta, bet neaiztiek.

Ja vēlaties iegādāties šinšillu

Šinšillu kā mājdzīvnieku es ieteiktu iegādāties tiem cilvēkiem, kas nav pārlieku pedantiski un spēj pieņemt, ka ne visu iespējams kontrolēt. Šinšilla vienmēr būs mazliet brīvdomīga un nerātna. Tomēr, par spīti brīvdomībai, tā būs arī uzticīga un uz jūsu mīlestību atbildēs ar to pašu. Mazais pūkainais radījums būs lielisks garastāvokļa uzlabotājs un izklaidētājs gan jums, gan jūsu bērniem.

Elīnas Zelčānes foto.