Siāmieši, persieši un burmas

Starptautiska čempione

Vieni no savdabīgākajiem kaķiem ar lokanu, elegantu ķermeni un miermīlīgu, rotaļīgu raksturu ir burmas. Latvijā to nav daudz. Kuldīdzniece Sarmīte Martinsone burmas kaķenīti Džīnu pirms septiņiem gadiem izvēlējās īsās, pieguļošās spalvas, nelielā auguma un sabiedriskā rakstura dēļ. Tagad lillā bruņurupuča krāsas kažociņa īpašniece jau ir starptautiska čempione un arī trīskārtēja māmiņa.

Dzimtas turpināšana gan nu esot liegta, taču viņas izskats un uzvedība absolūti neliecina, ka beidzies reproduktīvais vecums. Kaķene ir tikpat draiska kā bērnībā: lec, skrien, interesējas par visu, kas kustas un nekustas. Joprojām viņai patīk spēlēt ķeriņus un glabiņas. Skriešanu un paslēpes pēc īstas spēles noteikumiem Džīna esot iemācījusi visiem saviem bērniem.

Pat sirmā vecumā

Nesen Džīna ieguva jaunu rotaļu draudzeni: šeltija jeb Šetlendu aitu suņu kucīti Lakiju. Šī šķirne vizuāli izskatās kā samazināta kollija kopija (augums nepārsniedz 35 cm). Sarmīte stāsta, ka septiņgadīgā māmiņa un piecu mēnešu jaunā suņu meitene absolūti nejūtot vecuma vai sugas atšķirības.

"Burmas spēlējas pat sirmā vecumā. Ja kāds mājinieks ir nomodā, arī kaķis neguļ. Burmas nevar iztikt bez cilvēkiem, un nav vēlams viņus atstāt vienus. Tā kā mēs dienā neesam mājās, nu Džīnai ir vismaz Lakija. Neesmu redzējusi, ka kaķene kādreiz dusmojas. Ne viņa, ne kucīte pat nav greizsirdīgas, ja vienai pievēršam lielāku uzmanību nekā otrai. Arī ēdiena dēļ nestrīdas. Pēc pēdējiem kaķēniem Džīnai gan uznāca tāda kā depresija. Arī tāpēc paņēmām Lakiju," teic saimniece.

Dēls draudzīgāks

Arī par īsspalvaino eksotu raksturojumā teikts, ka tie ir ļoti sabiedriski. Šī šķirne ir persieša īsspalvainā versija. Eksoti atsaucas uz cilvēka emocijām, labprāt sadarbojas ar viņu, no persiešiem tie mantojuši arī draudzīgo un maigo raksturu.

Trīs gadus vecā runča Bufona saimniece Ināra Dvarone atzīst: "Šis ir ļoti mīļš kaķis, viņa mamma Hēra tāda nav. Bufītis labprāt nāk klāt, ja sarod, ļauj, lai viņu paglauda, pat parotaļājas ar bērniem. Bet mamma īpašu tuvību ar cilvēkiem negribēja." Tāpat kā asinsbrāļiem, arī Bufonam ir samtains kažociņš un tik amizanta sejiņa ar apaļiem vaigiem, ka gribot negribot pat vienaldzīgais tam pievērš uzmanību.

Aizbēga pie mīļākā

Ināra stāsta, ka skaisto pēcnācēju dabūjuši ar milzīgām grūtībām. Hērai sameklēti izcili brūtgāni, vairākas reizes viņa vesta precībās, bijušas divas dzemdības, bet mazuļi aizgājuši bojā. Visbeidzot, kad saimnieki nolēmuši kaķeni sterilizēt, viņa aizbēgusi no mājām, samīlējusies ar kādu vietējo Muri un laidusi pasaulē trīs veselīgus bērnus, bet - bez ciltsrakstiem.

"Lasīju, ka šķirnes kaķenēm asiņu attīrīšanai reizēm vajag sapāroties ar parastiem runčiem. Hēra to apliecināja," teic saimniece. Tagad nopelniem bagātā kaķene dzīvo pie Ināras mammas, jo ģimenei ar diviem kaķiem pilsētas dzīvoklī ir par šauru. Līdz Dvaroņu jaunākā dēla Olivera piedzimšanai vēl kaut kā varējuši iztikt, bet mazais cilvēkbērns prasa savu tiesu laika, un Ināra kaķiem vairs nevar veltīt pietiekamu uzmanību. 

Kaitina zīdaini

Pirmais eksots, jau minētā Hēra, Dvaroņu ģimenē ienāca pirms septiņiem gadiem, kad vecākajam dēlam Niklāvam bija trīs gadiņi. Kaķis un puika bijuši draudzīgi rotaļu biedri. Tagad Olivers, kuram ir astoņi mēneši, ļoti grib draudzēties ar Bufonu, bet dižciltīgajam eksotam nepatīk, ja pārlieku rausta un mīca. Tad viņš mēdz izlaist nagus, tomēr ļoti nikns nekļūst. Bufons pats mēdz kaitināt: nosēžas mazuļa priekšā uz paklāja un gaida reakciju.

Pirms Olivers piedzima, kaķis mēdza gulēt gan bērna ratiņos, gan gultiņā, jo uzskatīja, ka tie sagādāti viņam. Ieraugot zīdaini savā vietā, eksots bijis nepatīkami pārsteigts: kas uzdrošinājies aizņemt viņa vietu! Tā kā Bufītis ir kastrēts, mīlas sakarus viņš nemeklē un baidās iziet viens pats ārpus mājas. Vienmēr jābūt kādai spraugai, lai mīlulis varētu atgriezties drošībā. Reiz nejauši palicis aiz durvīm un tā piekliedzis sētu, ka visi kaimiņi sacelti kājās.

Pirmais bija vientiesītis

Savs stāsts par kaķiem, to sabiedriskumu, mīlestību un uzticību cilvēkiem vai savas sugas brāļiem ir siāmietes Minces saimniecei Egitai Feldmanei. Par šīs šķirnes pārstāvjiem dzirdēts gan tas, ka tiem ļoti patīk cilvēku klātbūtne un viņi vienmēr vēlas atrasties uzmanības centrā, gan arī pretējais: siāmieši vairās no ciemiņiem un reizēm izrāda tiem atklātu naidu.

Egita teic, ka abas versijas ir patiesas, turklāt raksturs ne vienmēr atkarīgs no saimniekiem. Pirms Minces viņu ģimenē bijis puika Dino - ļoti mīlīgs un mierīgs siāmietis. Tik draudzīgs kā sunītis un tik vientiesīgs, ka, saimniekus gaidot, aizmirsis visu pasauli un paskrējis zem automašīnas riteņiem. Tā kā Egitai patīk tikai siāmieši, drīz paņēmusi jaunu kaķi. Sākumā pat neesot zinājuši tā dzimumu. Domājuši, ka puika, un nokristījuši īsti latviskā vārdā par Minku. Vēlāk izrādījusies, ka tā tomēr ir Mince.

Savējo sargs

"Nezinu, kāpēc viņa mums tāda fūrija gadījusies," saka saimniece. "Ja mums nāk viesi, tad viņa tūlīt koridorā ieņem attiecīgu pozu, lai neviens nedomā pat tuvumā nākt vai - vēl trakāk - pieskarties! Īpaši nikna viņa ir uz vīriešiem. Tādās reizēs es labāk kaķeni izolēju, ka neiznāk nepatikšanas. Laukā izejot, Mince arī parasti ieņem kareivīgu pozu. Toties ģimenē mums ir pavisam citas attiecības. Ar mazāko meitu tā sadraudzējušās, ka neatšķirt. Kā nekā abas ir vienaudzes - martā gan vienai, gan otrai paliks pusotrs gads. Guļ gultā blakus, kopā spēlējas. Agate var murcīt, kā grib, kaut aiz ausīm plēst, Mince neteiks neko. Lasīju, ka siāmieši ir kā mājas sargi - reiz Anglijā kādu ģimeni no zagļiem pasargājuši."

Inteliģences pazīme

Kaujinieciskā rakstura dēļ Mincei neizdevās precības. Sameklēts izcils pārinieks - siāmietis Roma - ārkārtīgi pieklājīgs un uzmanīgs. Bet kaķene piepūtusies un šņākusi vien. Mājā dzīvo arī bezšķirnes kucīte. Ar to citkārt niknā siāmiete sadzīvojot labi, jo ir pratusi pierādīt, ka kopš tiem laikiem, kad peles sagrauza zvēru ķēniņu izdoto brīvības grāmatu, kaķiem ir prioritāte ģimenē. Suns ne tikai nedrīkst staigāt, kur pašam patīk, bet nākas pagaidīt, kamēr kaķis padzeras no viņa bļodiņas. Siāmieši nav tā šķirne, kas ļaus atriebties. Arī tas norāda uz šai šķirnei piedēvēto inteliģenci.