Patiesība par cīņu suņiem  (19)

Pienesa čības

Gan bulterjeri, gan Amerikas Stafordšīras terjeri ir iegūti, krustojot angļu buldogus ar dažādu šķirņu terjeriem, un tie izmantoti kā cīņu suņi. Kad Anglijā asiņainās sacensības aizliedza, par šo šķirni tur tika aizmirsts, bet trīsdesmit gadu vēlāk tā tika izvesta uz ASV un attīstīta. No priekšteča bulterjera Amerikas Stafordšīras terjeri atšķiras ar spēcīgāk veidotu ķermeni. Neraugoties uz šo dzīvnieku spēku, tie ir labvēlīgi noskaņoti pret cilvēkiem, ko dažreiz nevarētu teikt par saskarsmi ar sugas brāļiem.

Naza saimniecei Aļonai Gontarikai jau iepriekš bija tā sauktais stafs. Diemžēl trīs gadu vecumā viņu uz lielceļa nobrauca automašīna. "Pirms viņa mums bija kokerspaniels," teic Aļona. "Bet jau tad mūsu ģimenai patika stafs - vīra draugam Rīgā bija tāds suns. Nespējām vien nopriecāties, skatoties, kā viņš pienes saimniekam čības. Kā nelaiž nevienu tālāk istabā, kamēr viesi nav sarokojušies. Es vēl toreiz nodomāju - suns vidēja auguma, bet tāda liela galva - nez kas tajā darās."

Niknu saimnieku dēļ

Tagad stafiem izzudusi cīņas tieksme, bet saglabājusies pašapziņa, bezbailība un padevība cilvēkam. Šie suņi allaž vēlas izpatikt saimniekam un darīs tā labā visu, piekrīt Aļona. "Nav niknu suņu, ir nikni saimnieki," viņa saka. "Varbūt, ka cilvēkos šī šķirne izraisa bailes, jo cilvēku uztvere ir dažāda. Suns ir diezgan masīvs. Kad viņš skrien, tad tiešām rada bijību. Arī drosmīgs, bet kluss, reti kad uzrej. Esmu novērojusi, ka visvairāk rej tieši mazie sunīši, var jau būt, ka lielajiem tas nav jādara, jo viņus ievēro auguma dēļ. Jāaudzina tomēr ikvienas šķirnes suns."

Gatavs visu izpildīt

Nazs vēl ir mazs - viņam ir tikai četri mēneši, un kucēns nesen uzsācis skolas gaitas. Šobrīd tiek apgūtas elementārās paklausības prasības: Sēdēt! Gulēt! Šurp! Dod ķepu! u.c. "Vispār Nazam ir četri vārdi: Razans (Aļonas dēla Nazara apgriezts vārds) Nazguls Natans Ramzess, bet visbiežāk viņš tiek saukts vienkārši par Nazu vai Razu, savukārt pavēles klausa krievu valodā, bet tas nav svarīgi, jo galvenais ir intonācija. Ar dusmām izteiktu mīļvārdiņu dzīvnieks uztvers kā aizrādījumu. Vislielākie kārumi Nazam ir saldumi, visvairāk šokolāde. Patvarīgi neņem, bet bez teikšanas pēc kārtas izpilda visu, ko iemācījies," stāsta saimniece.

Mazs, bet spēcīgs

Taigai Skurulei dažādu šķirņu suņi bijuši jau kopš bērnības

Vismīļākie esot franču buldogi. Bet vēlāk ģimenes vairākums izšķīries par bulterjeru, kuram varot daudz vairāk iemācīt. Tā jau trīs gadus viņu mīlulis ir Nails. Šķirnes raksturīgākā pazīme ir platā, līdzenā galva, gluds purns un taisna piere. Kā norāda Taiga, arī temperaments un uzvedība visiem šīs šķirnes pārstāvjiem ir līdzīgi: tas ir ārkārtīgi mīlīgs suns. Ar bērniem viņš saprotas lieliski, arī ar citiem mājdzīvniekiem labi sadzīvo. Dresūra tomēr noder, jo suņi ir neatlaidīgi un aktīvi. Kaut šķirne kādreiz radīta kā nežēlīgs gladiators, mūsdienās tā kļuvusi daudz maigāka - saimnieku aizstāv, bet nav sargsuns. Tas ir drosmīgs, rotaļīgs, aktīvs un dzīvespriecīgs, neliels jokdaris un tai pašā laikā pilnīgi bezbailīgs. Saimniece norāda, ka Nails ir pat nevajadzīgi draudzīgs: "Ikviens var ienākt mūsu dzīvoklī, un viņš ne mirkli nekļūst aizdomīgs. Varbūt daudziem, kas nav tuvāk iepazinušies, nepatīk bulterjeru skats: šaurais purns un acis, bet to kompensē uzvedība."

Taiga noraida cīņu suņa iezīmju izpaušanos. Sadzīvē Nails esot pat diezgan lempīgs. Varbūt tāpēc, ka labsirdīgais dzīvnieks mazliet apvēlies, savā mīļākajā vietā atpūtas krēslā pašam grūti ierausties, un saimniekiem reizēm jāpalīdz. "Tas ir ļoti smieklīgi," tā saimniece. "Kad aizejam uz mežu sēņot, tad gan viņš vairs nav lempis: paķer grozu un aiznesas prom tā, ka viss manis salasītais izbirst. Bet tā jau tikai tāda rotaļa."

Kas nosaka dzīvnieka uzvedību?

Inguta Širmele, kinoloģe:
- Cīņu suņi tiešām ir ļoti iecienīti. Cilvēkiem tie patīk, jo tos viegli kopt īsās spalvas dēļ, dzīvnieki ir paklausīgi. Viņiem ir daudz labu īpašību, diemžēl tās ne vienmēr tiek izmantotas godīgos nolūkos. Pēc rakstura suņi tiešām ir mierīgi un līdzsvaroti, ja vien nav nepareizi krustoti, pieļaujot kaut kādas negatīvas novirzes. Terjeru īpašniekus var iedalīt divās grupās: daudziem šie suņi ir mājas mīluļi, kuri tiek lutināti un sabiedrību neapdraud. Taču nav noslēpums, ka nelegāli tomēr notiek suņu cīņas, un tā jau ir pavisam cita lieta. Tā ir milzīgas nežēlības izpausme attiecībā pret dzīvniekiem. Nejauši internetā atradu videosižetu ar šīm ainām: šermuļi skrien pār kauliem. Man nav saprotami tie cilvēki, kam vajadzīga tāda asiņu smarža. Lielākoties tas notiek Krievijā, bet iespējams, ka arī kaut kur mūsu valstī. Kinologu biedrības ir mēģinājušas cīnīties, taču velti. Nedomāju, ka vajadzētu aizliegt cīņu suņus, jo šķirne nav slikta. Vaina ir cilvēkos.