Kas jāzina, paņemot suni no patversmes?

Tomēr pirms izšķiramies par šādu soli - ņemt suni no patversmes, būtu jāzina šis un tas par patversmes suņu specifiku, lai nebūtu tā, ka  paņemtajam sunim un cilvēkam nākas šķirties un no labi iecerētā tāds čiks vien iznāk.

Lai suns atrastu jaunas mājas un būtu apmierināts arī jaunais saimnieks,tad jāņem vērā patversmes suņu specifiku.Lielākā daļa patversmē nonākušo suņu ir jaukteņi, lai gan gadās  arī dažs labs šķirnes pārstāvis, taču tā nav likumsakarība mūsu valstī. Ļoti būtiski, lai patversmes darbinieki un jūs pats nosacīti konstatētu, ar kādu jauktu asiņu suni Jums ir darīšana. Protams, tas nav tādēļ,lai apmierinātu ziņkārību,bet lai jau iepriekš saprastu, ko var sagaidīt jaunais īpašnieks. Ja suns ir kādas medību šķirnes jauktenis, tad jārēķinās ar to, ka viņam var piemist izteikta medību dziņa un ja viņš lauku apvidos netiks turēts voljērā, var rasties problēmas ar neatļautu meža dzīvnieku tramdīšanu un medīšanu. Bieži šādi suņi ir labi kompanjoni,bet sargāšanas funkcijas gan viņiem būs pavājinātas. Ja jauktajās asinīs dominē aitu suņi, tautā saukti arī par vilkiem,tad šāds suns var būt lielisks sargs,toties ne vienmēr būs adekvāts saskarē ar maziem bērniem,īpaši, ja sunim bērni darījuši pāri vai arī viņš jau sasniedzis suņu vectētiņa vecumu.

Pēdējā laikā patversmēs vērojami kamanu suņu jaukteņi,kas nav nekas dīvains, jo haskiji un malamuti ir modes suņi,kuri ir tik enerģiski, īpaši haskiji,ka bieži vien labprāt paklīst no mājām, bet kur klaidonība, tur arī vēlākie brīvās mīlestības augļi - negribēti un nevajadzīgi kucēni. Šādi suņi ir domāti tikpat enerģiskiem cilvēkiem kā viņi paši, ar tiem ir jānodarbojas vairākas stundas dienā, jo pretējā gadījumā suns aiz garlaicības vienkārši sāks plosīties un demolēt visu sev apkārt. Visi patversmē nonākušie suņi sākumā ir apmulsuši ,nervozi, jo nokļuvuši jaunā vidē, jaunas smakas, cilvēki visapkārt, tāpēc labāk ņemt suni,kurš jau kādu laiku uzturējies patversmē( pēc noteikumiem patversmei suni jātur 14 dienas pirms to drīkst atdot), kuram ir pieticis laika patversmes darbiniekiem kaut nedaudz atklāt savu raksturu un jūs jau saņemsiet informāciju par to, kā suns reaģē uz cilvēkiem, citiem sugasbrāļiem.

Nav slikti, ja jūs pirms suņa paņemšanas vairākas reizes ieradīsieties patversmē, lai pakontaktētos ar dzīvnieku,jo var taču gadīties,ka jūs viens otram nu galīgi neiepatīkaties. Ņemot liela auguma suņus jārēķinās, ka viņiem ar laiku var parādīties locītavu slimības,jo pilnīgi nepamatots ir uzskats,ka ar šādām slimībām pakļauti tikai šķirnes suņi - artrīti un artrozes moka visus suņus, tikai lieliem un smagiem suņiem ir pastiprināta nosliece uz šo saslimšanu.

Vislabākā situācija ir tad,ja patversmes darbinieki jums var pastāstīt ko vairāk - kur suns dzīvojis līdz šim( konfiscēto un atdoto suņu gadījumos), precīzu viņa vecumu. Dzīvniekam, kuru ņemat no patversmes, obligāti jābūt sterilizētam - tāda ir šodienas prasība patversmei atdodot dzīvnieku. Tas ir arī ļoti būtiski jaunajam saimniekam,jo sterilizētie un kastrētie dzīvnieki vairāk turas pie mājas,nav arī riska par nevēlamiem varbūtējiem pēcnācējiem, kā arī šādi dzīvnieki, pareizi baroti, dzīvo ilgu mūžu.

Pēdējo 10 gadu laikā, pateicoties labiem un līdz jūtīgiem cilvēkiem, mūsu organizācijai ir izdevies iekārtot jaunās mājās aptuveni 4000 suņus, par kuru likteņiem vēl daudzus gadus pēc atdošanas saņemam ziņas no viņu saimniekiem. Lai varbūt kāds, kurš izlasīs šo rakstu, pievienotos labdaru pulciņam, tad centāmies sniegt visvienkāršākos ieteikumus, kas būtu jāzina potenciālajam patversmes suņa īpašniekam. Vienlaikus  aicinām - lai arī patlaban vēl mūs priecē salīdzinoši silts laiks, aukstie sala mēneši nav aiz kalniem,ja vien varat,tad dodiet pajumti kādam patversmes sunim un viņš visu mūžu būs jums pateicīgs,dāvās daudz jauku brīzu, būs uzticams draugs un pavadonis!

Juglas dzīvnieku aizsardzības grupa