Tomēr pirms izšķiramies par šādu soli - ņemt suni no patversmes, būtu jāzina šis un tas par patversmes suņu specifiku, lai nebūtu tā, ka paņemtajam sunim un cilvēkam nākas šķirties un no labi iecerētā tāds čiks vien iznāk.
Lai suns atrastu jaunas mājas un būtu apmierināts arī jaunais saimnieks,tad jāņem vērā patversmes suņu specifiku.Lielākā daļa patversmē nonākušo suņu ir jaukteņi, lai gan gadās arī dažs labs šķirnes pārstāvis, taču tā nav likumsakarība mūsu valstī. Ļoti būtiski, lai patversmes darbinieki un jūs pats nosacīti konstatētu, ar kādu jauktu asiņu suni Jums ir darīšana. Protams, tas nav tādēļ,lai apmierinātu ziņkārību,bet lai jau iepriekš saprastu, ko var sagaidīt jaunais īpašnieks. Ja suns ir kādas medību šķirnes jauktenis, tad jārēķinās ar to, ka viņam var piemist izteikta medību dziņa un ja viņš lauku apvidos netiks turēts voljērā, var rasties problēmas ar neatļautu meža dzīvnieku tramdīšanu un medīšanu. Bieži šādi suņi ir labi kompanjoni,bet sargāšanas funkcijas gan viņiem būs pavājinātas. Ja jauktajās asinīs dominē aitu suņi, tautā saukti arī par vilkiem,tad šāds suns var būt lielisks sargs,toties ne vienmēr būs adekvāts saskarē ar maziem bērniem,īpaši, ja sunim bērni darījuši pāri vai arī viņš jau sasniedzis suņu vectētiņa vecumu.