Daļa dzīvo būtņu sāka rūpēties par pēcnācējiem, un, tā kā tas ļāva izdzīvot lielākam mazuļu skaitam, šīm dzīvības formām vairs nevajadzēja radīt nepārskatāmus bērnu pūļus. Sugas izdzīvošanu spēja nodrošināt daži desmiti, ne vairs tūkstoši pēcnācēju. Sarežģījās ar vairošanos saistīto uzvedības aktu kopums. Radās ģimenes, kurās dzīvnieki apvienojās, lai radītu, apmācītu un izaudzinātu mazuļus, kā arī ģimenes, ko veido abi vai tikai viens no vecākiem un viņu bērni. Var teikt, ka laika gaitā ģimenes institūts no "nulles ģimenes", kurā vecāki apvienojās tikai mazuļu radīšanai, bet par tiem nemaz nerūpējas, evolucionēja līdz visai sarežģītai ģimenei, kurā par mazuļiem rūpējas ne tikai abi vecāki, bet to aprūpē tiek iesaistīti citi, pat neradnieciski sabiedrības locekļi. Pastāv dažādi zvēru un putnu ģimeņu modeļi. Ir ģimenes, kurās mātīte viena pati audzina mazuļus, līdz tie kļūst patstāvīgi. Citās ģimenēs divas vai trīs mātītes audzina mazuļus kopā. Tāpat pastāv ģimenes, kurās tēviņš viens pats audzina savus mazuļus, kas dzimuši vienai vai divām mātītēm.
"Čau!" - Čiki-briki - "Čau!"
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!