Prestižais dabaszinātņu žurnāls National Geographic, kas iznāk jau kopš 1888. gada, publicējis sarakstu ar desmit visdīvainākajām līdz šim nezināmajām radībām, ko biologi atklājuši aizvadītajā 2010. gadā un kuriem vairumā gadījumu vēl nav doti vārdi latīņu valodā.
Dēle Tyrannobdella rex, kas mīt Amazones ūdeņos. Šai nelielajai, tikai septiņus centimetrus garajai radībai ir saviem izmēriem proporcionāli milzīgi zobi, un tieši tādēļ tai dots vārds, kas līdzīgs vienam no mūsu briesmīgākajiem dzīvniekiem, kādus pazīst mūsu planētas vēsture - tiranozauram.
Purpurkrāsas astoņkājis - šis agrāk nezināmās astoņkāju sugas pārstāvis tika atrasts Atlantijas okeānā pie Kanādas krastiem, kur zinātnieki ar batiskafiem nolaidās ļoti lielā dziļumā.
Cauruļdeguna sikspārnis, kurš pēc analoģijas ar personāžu no filmas Zvaigžņu kari nosaukts par Jodu, dzīvo uz dažām no Jaungvinejas salām. Tiesa, zinātnieki viņu pirmo reizi atklāja 2009. gadā, bet oficiāli par šī dzīvnieka eksistenci tika paziņots gadu vēlāk.
Gliemezis - nindza, kurš dzīvo kalnos Borneo salā. Šī gliemeža ķermenis ir trīs reizes garāks par galvu, tomēr atšķirība no citiem gliemežiem izpaužas kāda vairošanās faktorā. Proti, pārošanās periodā šie gliemeži viens uz otru "šauj" ar hormonāliem "lādiņiem", par ko ar ieguvuši iesauku "nindza".
Strupdegunainais pērtiķis. 2010. gadā oktobrī zinātnieki Mjanmā atklāja kādu neparastu pērtiķu sugu ar pavisam ačgārniem deguniem - šiem dzīvniekiem ir tik strupi deguni, ka lietus laikā ūdens saiet viņu nāsīs un viņiem visu laiku nākas šķaudīt.
Sams, kas pārtiek no koksnes. Arī šis Amazonē dzīvojošais radījums tika atklāts 2010. gada rudenī. Šī sama zobi ir izkārtoti tādā veidā, ka zivij visvieglāk ir rīt ūdenī iekritušus kokus. Pārstrādājot koksni, sams no tās iegūst organiskas barības vielas.
Krupis "Simpsons". Šis abinieks dzīvo Kolumbijā un tika atklāts septembrī. Savu pagaidu iesauku dzīvnieks ieguvis no mistera Bērnsa, kurš redzams multiplikācijas seriālā Simpsoni. Zinātniekiem šādas asociācijas radušās krupja neparasti smailā un asā deguna dēļ.
Ķirzaka, kas vairojas paroģenēzes ceļā, atklāta Vjetnamā, turklāt pavisam nejauši, kas ir ļoti neparasti tādēļ, ka šīs ķirzakas ietilpst vairuma vjetnamiešu restorānu ēdienkartēs. Šīs ķirzakas ir tikai mātītes, tāpēc vairojas, pašas sevi klonējot.
Galvkāju posmtārps - ļoti neparasts, aptuveni 10 centimetrus garš jūras iemītnieks, ko zinātnieki atklāja trīs kilometru dziļumā Sulavesi jūrā (starp Kalimantānu, Sulavesi un Filipīnu salām).
Rozā zivs-lāpsta. Šai zivij ir ķepiņas, tāpēc viņa nevis peld, bet staigā. Četri šādi eksemplāri tika atrasti zinātniskās ekspedīcijas laikā Tasmānijā, un šis atklājums licis ļoti nopietni pārdomāt evolūcijas pamatjēdzienus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!