Izvēloties tūjas dzīvžogiem, tiek ņemts vērā vēlamais dzīvžoga augstums. Parasti izvēlas vidējas un liela izmēra tūjas jeb dzīvības kokus.
Tūjas ir ļoti labs dzīvžoga materiāls - augšanas ziņā mazprasīgas, spēj augt gan sausās, gan mitrās vietās, ēncietīgas, bet var augt arī saulē, ilgmūžīgas, viegli veidojamas.
Ļoti populārās šobrīd Eiropas valstīs ir kolonu un sfēriskas tūju koku formas. Kolonviedīgi tūju koki iestādīti nelielā attālumā izveido neparastu un iespaidīgu sienu.
Pieskatīt tūju kokus nav grūti, bet nepieciešams būt ļoti uzmanīgiem. No stipriem ziemas vai pavasara vējiem tūjas var sākt kalst, atdalīties miza. Ziemas periodā ir vēlams tūjas kokus pasargāt no straujām temperatūras svārstībām, stipriem vējiem. To izdarīt nav sarežģīti - kokus vajag tikai piesegt. Pavasarī nevajadzētu steigties kokus atsegt, jo laika apstāklī šajā gadā laikā ir ļoti mānīgi.
Tūjas koka mizas plaisājumi ir iespējami arī tad, ja tika uzlikts pārāk daudz slāpekļa mēslojuma, it sevišķi mēslojot vēlā rudenī. Speciālisti iesaka mēslot savlaicīgi, jo pārāk vēlu mēslotu tūju zariņi nespēj pārkoksnēties un tāpēc ir daudz jūtīgāki pret salu un apkārtējo ietekmi. Augs viegli uzņem arī slimības, ja tā saknes sāk bojāties. Gribot no tā izvairīties, speciālisti iesaka tūjas kokus stādīt labi sagatavotās vietās. Galvenais sakņu pūšanas iemesls ir mitra un smaga augsne.
Tūjas kokiem nepieciešams izvēlēties sausāku un vieglāku augsni, bet slikti augošus augus vēlams izrakt un apskatīties vai nav sācies sakņu pūšanas process. Ja tas jau ir noticis, bojātas saknes nepieciešams nogriezt un atstāt tikai veselas. Pēc tam augu ievietot specialā fungicīdu šķidrumā, un vēlāk pārstādīt citā augsnē. Izvēloties piemērotu augsni, nevajag meklēt pārāk sausu vietu. Ja ir sausa vasara, nevajadzētu aizmirst arī apliet šos kokus. Apkārt tūjas kokam zemei jābūt drusku mitrai it sevišķi ja vasara ir ļoti karsta. Aplejot augu nepieciešams liet ūdeni ne tikai apkārt augam, bet arī apsmidzināt pašu tūjas koku.
Ja ir vēlēšanās audzēt tūju kokus un nezināt kā to labāki izdarīt, vēlams pakonsultēties ar dārzniekiem, no kuriem iegādājaties kokus. Tas ir svarīgi, jo katrai tūju sugai piemīt savas audzēšanas īpatnības un nepieciešamas speciālas zināšanas. Katrai tūjas koku sugai piemīt sava stādīšanas metode. Dažas sugas vairojas no sēklām, un stādi pēc tam pārstādāmi. Tūjas sējamas aprīļa mēnesī uzreiz augsnē, vai februāra - marta mēnesī kastītēs vai siltumnīcā. Ja gribat pavairot tūjas ar sēklām neaizmirstiet savlaicīgi parūpēties par sēklām.
Citiem vārdiem sakot, čiekurus nepieciešams savākt septembrī. Labāk vākt tos, kad tiem parādās brūngans tonis. Ja nokavēsiet, čiekuri ienāksies un sēklas no tiem izbirs. Ja tūjas kokus vairojat ar stādiem, šo procesu labāk veikt agrā pavasarī.