Piemēram, milzu lentas čūsku (Thamnophis gigas) tēviņš pēc kopošanās mātītes maksti aizlipina ar īpašiem izdalījumiem no savām aknām. Šāds zīmogs kalpo par sava veida "tikumības jostu", kas liedz citiem tēviņiem uzmākties šai konkrētajai mātītei.
Savukārt Darvina rinodermu - varžu, kas mīt Čīles dienvidu piekrastē - tēviņi pēc mātītes apaugļošanas ikrus norij un turpina glabāt savā kaklā. Kad mazie abinieki paaugas, viņš atver muti un izlaiž tos ārpusē.
Jūras zirdziņi (attēlā) ir vienīgi mūsu planētas faunas pārstāvji, kuru mazuļus iznēsā un dzemdē tēviņi. Kopošanās periodā jūras zirdziņu mātītes piepeld pie tēviņa un ievada olas īpašā maisveidīgā rezervuārā uz viņa vēdera. Pēc tam tēviņš tās apaugļo un kādu laiku audzina savā vēderā.
Mozambikas samiem apaugļošanas process notiek mātītes mutē. Izdējusi ikrus, viņa pagriežas, lai tos norītu, bet tajā brīdī pie viņas piepeld tēviņš, kura mugurējās peldspuras plankumi ir ļoti līdzīgi ikriem. Apmulsusī mātīte attaisa muti, lai norītu arī šos ikrus, bet tajā brīdī tēviņš izdala spermu un apaugļo tos ikrus, kas viņai jau ir mutē. Tur arī mazuļi kādu laiku attīstās.
Gultas blakšu mātītēm nav dzimumatveres, lai varētu kopoties, tāpēc tēviņiem pašiem to nākas izurbināt ar savu izliekto un ļoti aso dzimumlocekli. Tad tēviņš mātītē ievada spermu, no kuras viņa arī barojas, ja vien nav pietiekoši sasūkusies asinis.
Savukārt dievlūdzēju mātītes pārošanās laikā apēd savus partnerus. Kamēr norisinās kopošanās, mātīte ar priekšķepām tur savu partneri un sāk ēst viņa galvu. Un tomēr tēviņa seksuālā iekāre ir tika liela, ka viņš savas darbības nepārtrauc, neraugoties ne uz draudošajām briesmām, ne agoniju.
Akariformo blakšu tēviņi piedzimst kā pilnībā noformējušies kukaiņi un paši savai mātei palīdz dzemdībās, darbojoties gluži kā vecmātes. Ar pakaļkājām viņi savas mātes dzemdē satver savas māsas un palīdz viņām nākt pasaulē. Viņi kādu laiku paliek mātes tuvumā, gatavi tai nākt palīgā, bet tikmēr jau kopojas ar savām nupat dzimušajām māsām.
Ūdens ērču tēviņiem kā papildus dzimumorgāns reizēm kalpo kājas, ar kurām viņi iekļūst mātītēs. Savukārt paša dzimumakta laikā viņš mātīti ar niecīgiem āķīšiem tik ļoti piespiež pie zemes, ka viņa praktiski nevar pakustēties. Lai būtu vēl drošāk, viņi ar īpašu vielu palīdzību arī pielīmē sevi pie mātītēm.
Purva somainā pele - Austrālijā mītošs somainis, kas visai līdzīgs parastajām pelēm - ir vienīgais zīdītājs pasaulē, kas pēc kopošanās nomirst. Pārošanās periodā tēviņi ir tik ļoti aizrāvušies ar šo nodarbi, ka viņu dzīve beidzas, burtiski uz vietas nokrītot zemē. Lielākoties tas notiek aiz bada.
Melnkājauno ērču tēviņiem vispār nav dzimumorgānu, tāpēc viņi mātīšu dzimumatverē iebāž savu degunu. Pietiekami to paplešot, viņi pagriežas ar dibenu un spermu izvada pa savu anālo atveri. Pēc tam pagriežas atpakaļ un ar degunu spermu iespiež pēc iespējas dziļāk mātītē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!