Mūsu dārzu ziemā krāšņo ne tikai skuju koki, bet arī daži lapaini krūmi, kas iemanījušies saglabāt lapas arī ziemā, tomēr par to izvēli der padomāt jau pavasarī un vasarā. Pazīstamākie no mūžzaļajiem lapu kokaugiem ir bukši (Buxus sempervirens), jeb suņu mirtes, ko izmanto zemiem, cirptiem dzīvžogiem, mahonijas (Mahonia aquifolium), ko stāda grupās un kas veido sakņu atvases un pašas piepilda atvēlēto telpu ar spīdīgām, asām lapām.
Ziedi koši dzelteni, spilgti un ievērojami, rudens pusē zilgani, apaļīgi augļi. Iecienīti ir dažādu sugu un šķirņu mūžzaļie rododendri, kas temperatūrai krītoties, saritina lapas, lai pasargātu tās no izžūšanas ziemas asajos vējos. Biežāk audzētie ir Katavbas rododendrs (Rhododendron catawbiense) un tā šķirnes, kas veido spēcīgu, plašu krūmu ar lielām, biezām lapām un ieapaļas ziedkopas vasarā, kā arī dažādas pundurformas, kas sasniedz ap 1m augstumu. Stādīšanai piemērotas skābas, irdenas, caurlaidīgas augsnes ar kūdras un skuju piejaukumu.
Parastā efeja (Hedera helix) ir Latvijas savvaļas kultūra, plaši zināma liāna, kas ar piesūcekņiem kāpj pa virsmu uz augšu, dekoratīvām, daivainām lapām, zied reti, augļi indīgi. Pazīstamas ir dažādas šķirnes ar krāsainu lapojumu, taču Latvijas ziemas ir šiem augiem pārbaudījums. Kolhidas efeja (H.colhica) ir interesanta ar savu ieapaļo vai nierveida lapu, kas ir lielāka kā parastajai efejai, blīvāk noklāj virsmu.