Pēc Latvijas Valsts Augļkopības institūta vadošās pētnieces Sarmītes Strautiņas teiktā, tā ir aveņu ģints suga Rubus illecebrosus, bet nosaukums zemeņavene latviskots no angļu vārdiem strawberry raspberry. Dažkārt to sauc arī par japāņu zemeņaveni (Japanese strawberry raspberry).
Lai gan šā auga dzimtene ir Japāna, tas spēj labi aklimatizēties arī citur. Pavairo ar sakņu atvasēm, kuras atdala no krūma un stāda dārzā pastāvīgā vietā. Zemeņavenēm nepieciešama labi izgaismota vieta, auglīga, labi drenēta, vāji skāba augsne (pH 5,7 - 6,7) ar bagātīgu organisko vielu daudzumu. Pa ziemu stādījumi nav jāpiesedz. Krūms ir līdz 60 cm augsts, ar tumši zaļām lapām, ar lieliem, baltiem ziediem un koši sarkanām, izskatīgām ogām. Ražo visu vasaru uz viengadīgiem dzinumiem, ko rudenī pēc ogu novākšanas zemu nogriež, neatstājot celmus.
Ogas ir lielas un sulīgas, bet ar diezgan pliekanu garšu, der džemu, želeju gatavošanai. ASV zemeņaveni izmanto kā dekoratīvu augu, bet kā ogu kultūrai tai perspektīvas ir visai apšaubāmas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
