{13290151-8126-0846-f19a-63ce9bf9e90c}
Foto: LETA
"Pērn pasūtīju gladiolas no "Bakker" kataloga, diemžēl no 25 sīpoliem vairāk nekā puse sapuva. Lai tādas ķibeles vairs neatkārtotos, šopavasar domāju sīpolus apstrādāt. Ķīmiskos līdzekļus gan lietot negribētu.

Lai atbrīvotu gladiolu sīpolus no slimībām un kaitēkļiem, tos pirms stādīšanas iesaka mērcēt zilo graudiņu šķīdumā vai kumelīšu tējā. Cik stiprs zilo graudiņu šķīdums vajadzīgs - gaiši rozā vai tumši violets? Cik ilgi mērcēt? Vai šķīdumā jāiemērc viss sīpols ar asnu, vai tikai apakšējā daļa? Lielajiem gladiolu sīpoliem pagājušajā vasarā izauga seši asni, nevis viens. Vai tā ir kāda kroplība vai slimība? Kur nopirkt kvalitatīvus vietējo audzētāju gladiolu sīpolus?" raksta Ella Zemele Dundagā.


Ne mazums puķu mīļotāju profilaktiskai gladiolu aizsardzībai joprojām lieto dažādu augu (ķiploku, samteņu, kliņģerīšu, vērmeļu un daudzu citu) novilkumus, pirms stādīšanas mērcējot bumbuļsīpolus. Taču neviens no tiem nelīdz pret gladiolu slimībām. Līdzīgi ir ar kālija permanganātu (zilajiem graudiņiem) - tas ir vājš dezinfekcijas līdzeklis un sēņu slimību apkarošanā tam ir nulles iedarbība. Parasti kālija permanganāta šķīdumā (ne gaiši rozā, ne tumši violetā, bet vidēji koncentrētā) mērcē vairsīpoliņus - patur ne ilgāk par diennakti un uzreiz izsēj. Šo paņēmienu var lietot gadījumos, kad vairsīpoliņiem nenoloba cieto apvalku.

Pieredzējusī gladiolu audzētāja Ērika Ozere iesaka pirms stādīšanas bumbuļsīpolus mērcēt 0,2 % aktaras (sistēmas iedarbības insekticīds Aktara 25 d.g) šķīdumā. Ja ir vairākas šķirnes, katrai no tām sīpolus iesien atsevišķā sainītī, tad 10 minūtes patur spainī ar sagatavoto šķīdumu, sīpolus pilnībā iegremdējot tajā. Veicot apstrādi, gladiolas vasarā vairs nav jāapsmidzina pret tripšiem.

No Latvijā reģistrētajiem preparātiem gladiolu stādāmā materiāla kodināšanai var izmantot fungicīdu Litagra Previkurs 607 vai Previkurs 607 - pret sakņu un stublāju puvēm bumbuļsīpolus pirms stādīšanas uz 15 - 20 minūtēm iemērc 0,3 % darba šķidrumā. Fitoekols IF vai Fitoekols IF 40 palīdz pret puvēm (pirms stādīšanas vai novietošanas glabāšanā sīpolus uz 30 - 40 minūtēm iemērc 2 % darba šķidrumā).

Lielos bumbuļsīpolus stāda tikai tad, kad augsne stādīšanas dziļumā iesilusi līdz +9...+10 °C (maija sākumā vai nedaudz vēlāk). Tad bumbuļsīpoli strauji dīgst un labi attīstās. Stādot aukstā zemē, aizkavējas ziedēšana. Vairsīpoliņus var sēt agri pavasarī (aprīļa sākumā), ja vien augsne nav pārāk mitra un to var sastrādāt.

Ja bumbuļsīpolam pēc iestādīšanas veidojas vairāki dzinumi, iemesli var būt visdažādākie. Gladiolu selekcionārs Laimonis Zaķis domā, ka konkrētajā gadījumā bumbuļsīpoliem, iespējams, bijis bojāts centrālais asns, tādēļ atmodušies vairāki snaudpumpuri un veidojušās sīkākas ziedvārpas. Acīmredzot veģetācijas periodā izauga arī seši ne pārāk lieli aizvietotājbumbuļsīpoli. Tos var stādīt.

Ja augi uzziedēja un ziedi bija kvalitatīvi, tas liecina par šķirnes īpatnību. Šāda augšana raksturīga agrīnām, kā arī sīkziedu šķirnēm.

Vairāki asni attīstās arī tad, ja gladiolas saslimst ar vīrusu slimību zaļziedainību (dzinumi it kā sagriežas un neaug lielāki). Diemžēl to nav iespējams apkarot, tāpēc šādi bumbuļsīpoli ir jālikvidē. Aizdomīgus un slimus labāk nestādīt. Ja slimību pazīmes parādās vasarā, gladiola jāizrauj no zemes un jāiznīcina.

Jāņem vērā, ka gladiolu bumbuļsīpola mūžs ir apmēram 4 - 5 gadi. Līdz ar sīpolu novecošanu (izviršanu) pasliktinās ziedu kvalitāte, augi vairāk slimo, dod maz vairsīpoliņu. Tāpēc, iegādājoties jaunu gladiolu stādmateriālu, ieteicamāk izvēlēties apaļus, gludus, spīdīgus otrā vai trešā lieluma bumbuļsīpolus, kuru diametrs ir 2 - 2,5 cm.

Vietējo audzētāju gladiolu bumbuļsīpolus var iegādāties, iepriekš sazinoties ar Latvijas Gladiolu draugu kluba biedriem (skatīt interneta mājas lapā "Gladiolus.lv"). Šogad stādāmā materiāla pasūtīšana jau beigusies. Piemēram, selekcionāri Laimonis Zaķis un Juris Bāze pasūtījumus pieņem līdz martam, lai aprīlī pircējiem varētu nosūtīt sīpolus.

Pašlaik gladiolu bumbuļsīpolus vēl var iegādāties pie kolekcionāres Aija Stūrītes (Salaspils novada Dolē). Audzētāja piedāvā vietējās selekcijas, kā arī krievu, čehu, amerikāņu selekcionāru radītās šķirnes gan ar ļoti lieliem, gan sīkiem ziediem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!