Rabarberu lapu plankumainībām ir dažādi ierosinātāji, precīzi tos var noteikt tikai Valsts Augu aizsardzības dienesta laboratorijā. Savukārt plankumus uz kātiem izraisa antraknoze (Colletotrichum sp.). Tad uz kātiem parādās ūdeņaini plankumi, bet lapas novīst. Plankumi palielinās, kļūst melni, bet kāts atmirst. Latvijā rabarberu aizsardzībai nav reģistrēts neviens fungicīds, atliek vairāk pievērsties agrotehnikai.
Rabarberu audzēšanai optimālā augsnes reakcija ir pH 5,5 - 6,5. Ļoti skābā augsnē kaļķošana nenāktu par ļaunu (sevišķi, ja tā nav veikta vairākus gadus pēc kārtas), jo pietiekams nodrošinājums ar kalciju palielina augu šūnu sieniņu izturību un paaugstina noturību pret kaitīgiem mikroorganismiem un citām likstām.
Precīzu kaļķošanas materiāla devu aprēķina pēc augsnes analīzes datiem. Taču, izmantojot pehametru (tādu var iegādāties dārzkopības veikalos), augsnes skābumu var noteikt arī pats. Ja augsnes reakcija tuva neitrālai, kalciju augsnē var ienest arī ar ģipsi. Labs kalcija avots ir mēslojums Perlka, ko pavasarī iestrādā augsnē starp augiem, taču ir svarīgi to izdarīt, pirms sākusies lapu ataugšana, citādi tās uz vairākām dienām var zaudēt krāsu.
Kalcijs, protams, nav vienīgais augiem nepieciešamais barības elements. Sabalansēts mēslojums ne vien palielina ražu, bet arī veicina augu pretošanās spējas slimībām un kaitēkļiem. Lapu ataugšanas sākumā ir vērts veikt papildmēslošanu ar kādu komplekso mēslojumu (Kemira Cropcare vai līdzīgu, deva 20 - 30 g/m2).
Kultūraugu inficēšanās risku mazina augsnes bagātināšana ar mikrobioloģiskajiem preparātiem (Biomiksu BJ p. vai kādu no trihodermīniem), ko iestrādā vairākas reizes sezonā ar četru piecu nedēļu intervālu. Lai derīgos mikroorganismus pasargātu no saules gaismas, labāk to darīt, kad laiks ir apmācies, vai pievakarē.