Padomi celiņu ierīkošanai pie mājas  (1)

Materiāli

Kopējās ainavas dizainā nav mazsvarīgu materiālu, kaut arī tie vārda tiešā nozīmē atrodas zem kājām: celiņi, pakāpieni, kāpnes, iekšējā pagalma virsma. Izvēle: smagas betona plāksnes, apaļas koka ripas, ķieģeļi, bloki, granīta šķembas un pat veci dzelzceļa gulšņi. Iespējams virsmu noklāt arī ar šūnu zālāju un tā radīt piebraucamo ceļu un autostāvvietu. Celiņu izveidošanā izmantoto materiālu priekšrocības un trūkumi lielā mērā nosaka to cenas un veido kopējās izmaksas.

Bērnu un sporta laukumu pārklājums arī var būt visdažādākais (atsijas, smiltis, gumija, sporta zālājs). Dzīve savā mājā ārpus pilsētas ir līdzīga ceļojumam. Vai tā rada prieku un baudu vai pārvēršas par ekstremālo sportu - tas ir atkarīgs arī no pareizi izplānotiem dārza celiņu veidiem un maršrutiem.

Krāsas

Visbiežāk izmantotās celiņu krāsas ir brūna un pelēka, kas ir pietiekami universālas un pateicīgas korektam kopskatam. Ir vēlams, lai pieejamās tomēr toņos saskanētu ar mājas fasādi. Tāda atkārtošanās pirmām kārtām izceļ ēkas, nevis pagalmu vai dārzu. Ja gribas atteikties no perfektas krāsu saderības, vislabāk ir izmantot neitrālus toņus, kas tikai atsevišķos elementos ir vienoti ar fasādes risinājumu. Savukārt, ja vēlas iegūt kādu papildu līniju, var radīt arī kustības vīziju, izmantojot celiņos kontrastējošu krāsu ielāsmojumus.

Pamatne

Seguma ilglaicīgas kalpošanas nosacījums ir pareizi sagatavots pamats. Īpaša uzmanība ir jāpievērš automašīnu iebraucamajam ceļam, kam ir jāiztur daudz lielāks svars un spiediens. Smilšmāla un māla augsnēs pamatnes dziļums sasniedz aptuveni pusmetru.

Sāk ar smilšu un grants maisījumu aptuveni 30 centimetru biezumā, ko dažreiz papildus nostiprina ar cementu 8 procentu apjomā. Pēc tam seko aptuveni piecus centimetrus biezs izlīdzinošais slānis, ko pārklāj ar armētu betonu, un vēl tikpat biezs smilšu un cementa maisījums, uz kura var likt, piemēram, betona plātnes.

Gājēju celiņiem mālainā augsnē pamatu veido vismaz 12 centimetrus biezs šķembu slānis. Smilšainā augsnē var arī mazināt, lai gan tas nav ieteicams. Tālāk seko piecus līdz septiņus centimetrus biezs smilšu slānis, uz kura liek plāksnes, bruģi vai akmeņus.

Apmales

Dārza celiņus vēlams norobežot ar apmalēm, kas ir nedaudz augstākas vai arī vienā līmenī. Apmalei nav tikai dekoratīva nozīme - tās galvenā funkcija ir nostiprināt šo celiņu. Taču jāņem vērā, ka katra iejaukšanās augsnē izjauc ūdeņu cirkulāciju, un no tās zonā visvairāk cieš koki, piemēram, priedes. Tāpēc nav ieteicams sev piederošo teritoriju pārslogot ar daudziem celiņiem un blīvu bruģi.

Celiņiem vēlamas arī deformācijas šuves. Augsne ir kustīga, tā spēj izcilāt gan bruģi, gan betonu, tāpēc garā celiņā neizbēgama ir plaisu parādīšanās. Lai tas nenotiktu, pēc katriem diviem - trīs metriem celiņu it kā pārtrauc, šķērsām noliekot koka dēli, ko noslēpj zem seguma virskārtas. Šādi veidots celiņš ir elastīgāks un vairāk pasargāts no plaisām.

Uzziņa

Lai izvēlētos dārza celiņu segumu, jānovērtē to funkcionālā slodzes pakāpe. Ir četri pamatveidi:

celiņi biežai staigāšanai (lielas kustības zonas), piemēram, starp māju un dārzu;

iebraucamais ceļš automašīnām, kas pāriet laukumā pie garāžas;

viegli celiņi biežai izmantošanai, piemēram, starp māju un dīķi vai pirti;

viegli celiņi retai izmantošanai.

Celiņu platums ir atkarīgs no paredzētās izmantošanas: ja paredzamas arī pastaigas divatā, jārēķinās ar 120 centimetriem, bet vienam gājējam pilnīgi pietiek ar 60 centimetriem.