"Tavs Dārzs" apkopoja ārvalstu specializēto mediju padomus, kā veiksmīgi izaudzēt ķiplokus un kā cīnīties ar likstām, kas tos var piemeklēt.
Ķiploku audzēšana
Atkarībā no audzēšanas laika izšķir – vasaras, ziemas un universālā tipa ķiplokus.
Ziemas ķiplokus stāda rudenī, bet to ražu var sākt vākt tikai nākamā gada vasarā un rudenī. Ziemas ķiploki lielākoties veido ziednešus, bet vasaras ķiploki – nē. Vasaras ķiplokus stāda agrā pavasarī, tiem ir vairāk daiviņu, nekā ziemas ķiplokiem.
Ķiploki ir aukstumizturīgi augi – to saknes spēj attīstīties pat no +1 līdz +3 grādu temperatūras, bet to dīgsti parādās +5 līdz +10 grādu temperatūrā. Tomēr labvēlīgākā gaisa temperatūra to augšanai un attīstībai ir +15 līdz +20 grādi, bet nobriešanai: +20 līdz +25 grādi.
Veiksmīgai ķiploku ražai nepieciešama: saulaina vieta, mitrums, trūdvielām bagāta augsne.
Augsnes sagatavošana
Ķiplokus ieteicams stādīt augsnē, kurā auguši agrie kartupeļi un kabači, jo to audzēšanai tika izmantots organiskais mēslojums. Nabadzīgas, smilšainas augsnes, kā arī smagas māla augsnes nav piemērotas ķiploku audzēšanai.
Stādot ķiplokus pavasarī (vasaras), augsnē iestrādā arī slāpekļa minerālmēslus, bet stādot rudenī (ziemas) – kompleksos minerālmēslus.
Ražas novākšana
Ziemas ķiplokus novāc jūlija beigās, augusta sākumā. Tomēr eksperti iesaka, pirms izraut visu ķiploku ražu, iesākumā novērtēt un nogaršot pirmos novāktos ķiplokus. Tomēr, ja ķiplokus sāk vākt par vēlu, to zvīņas pārplīst un daivas sadalās jau uz lauka.
Ķiploku jāvāc sausā laikā. Pēc novākšanas, tos izliek žāvēšanai un apgriež saknes.
Ķiploku likstas
Uzglabājot ķiplokus, var atklāt izplatītu ķiploku slimību – puvi, kas rodas jau augšanas laikā.
Neīstā miltrasa (Peronospora schleideni) – uzglabāšanas laikā sāk pūt dažas daiviņas.
Sīpolu kakla puve (Botrytis allii) – ar laiku ķiploka daiviņas sakalst.
Bakteriālā puve (Ervinia carotovora) – glabāšanas laikā ķiploka daiviņas pārklājas ar čulu, bet ķiploka mīkstums smird pēc puvuma un izskatās it kā būtu apsalis. Šo bakteriozi izplata ērces un laputis. Eksperti iesaka pret šo slimību cīnīties ar bioloģisko preparātu palīdzību jau augšanas procesā.
Ķiploki var bojāties arī tiem neatbilstošos uzglabāšanas apstākļos, piemēram, var rasties zaļais slotiņu pelējums no netīrumiem. Uz sažuvušajām daiviņām parādās mazi, gaiši dzelteni plankumi ar zaļu pārklājumu.
Vairāk par ķiploku kaitēkļiem un metodēm, kā tos apkarot, lasi šeit.
Ieteikumi glabāšanai
Uzglabājot ķiplokus ziemai, eksperti iesaka tos apžāvēt apmēram +20 grādu temperatūrā, lai laksti kļūtu sausi. Šādi izžāvētus ķiplokus var sapīt pīnēs.
Neglabāt ķiplokus līdzās citiem dārzeņiem, to uzglabāšanai nepieciešama arī par pāris grādiem zemāka temperatūra.
Audzējot ķiplokus, izmantot mikrobioloģiskus aizsardzības līdzekļus pret ķiploku slimībām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
