Kabači vai cukīni - kurus izvēlēties?

Lai atmaksātos

Daži zemnieki audzē agrīnus kabačus stikla un plēves siltumnīcās, bet vairāk ir izplatīta to audzēšana atklātā laukā. Salīdzinot ar gurķiem, kabaču audzēšanas rentabilitāte ir augstāka. Atklātā laukā kabaču ražas Latvijā ir divas trīs reizes augstākas nekā lauka gurķiem un mēdz sasniegt arī 60 t/ha. Kabaču augu skaits uz platības vienības ir mazāks, arī sēklas ir lētākas, tāpat mazāk darba prasa kopšana, bet darba ražīgums ražas vākšanas laikā ir augstāks. Vidējās ražotāju cenas gurķiem ir tikai nedaudz augstākas nekā kabačiem, bet agri pavasarī kabači mēdz būt arī dārgāki par gurķiem. Vienīgā nelaime - patērētāju pieprasījums pēc kabačiem tomēr nav tik liels kā pēc gurķiem, tādēļ kabaču ienesīga audzēšana iespējama ierobežotā platībā. Kaut gan Latvijā ir lielsaimniecības, kas audzē kabačus lielveikalu apgādei, liela daļa ražas tiek realizēta tirgū. Tikai dažas saimniecības audzē kabačus pārstrādei. Latvijā populārajiem gaišajiem kabačiem ir relatīvi īss realizācijas laiks, sevišķi vasaras karstumā, tādēļ to audzēšana lielā platībā vienā saimniecībā nav izdevīga (nav iespējams vienlaikus realizēt visu ražu). Savukārt kabaču (sevišķi agrīnās ražas) ražošana prātīgos apjomos var būt labs peļņas papildinājums nelielām saimniecībām. Šī ir tā retā kultūra, kam ražošanas sadrumstalotība ir ekonomiski izdevīgāka nekā ražošanas koncentrācija. Protams, tikai tādā gadījumā, ja ražu piedāvā tirgū, nevis lielveikaliem. Arī produkcijas kvalitāte mazajās saimniecībās pašlaik ir augstāka nekā lielsaimniecībās.

Kabači vai cukīni?

Cukīni nav īpaša ķirbjaugu suga, bet drīzāk dārzeņķirbja augļa noteikts attīstības brīdis. Itāļu valodā vārds zuccha nozīme ķirbis, savukārt kabaci jeb neizaugušo ķirbi sauc zucchini. Par cukīni ir pieņemts uzskatīt kabaču augļus, kas ir līdz 450 g smagi, ar maigu, plānu mizu un aizmetušies, bet neattīstītām sēklām, neatkarīgi no augļu formas un krāsas.

Šķirņu izvēles kritēriji

Izvēloties šķirnes komerciālai audzēšanai, jāņem vērā šādi kritēriji:

Austrumeiropā, tajā skaitā Krievijā un no tās arī Latvijā kabači ir ienākuši no Tuvajiem Austrumiem, kur kopš Bībeles laikiem ir izplatītas tā sauktās Libānas tipa šķirnes ar gaišas (baltas) krāsas augļiem. Tieši šī tipa šķirnes visvairāk patīk arī mūsu patērētājiem.

Rietumeiropā ir izplatītākas šķirnes ar tumši zaļiem augļiem, kuru vēsturiskā dzimtene ir Vidusjūras ziemeļu piekraste. Arī šodien vislielākais kabaču piedāvājums ES tirgū nāk no Itālijas un Spānijas, kur audzē šķirnes ar tumši zaļu mizu.

-         Uz tumši zaļā fonā skrambas un saspiedumi ir grūti saskatāmi, tādēļ šīm šķirnēm ir garāks realizācijas laiks.

-         Uz gaiši zaļiem vai baltiem augļiem jau dažas stundas pēc ražas novākšanas kļūst redzami visi mehāniskie bojājumi. Tomēr, vācot akurāti, ir iespējams piedāvāt arī ļoti augstas kvalitātes baltus kabačus.

-         Kaut gan tumši zaļie kabači mūsu tirgū ir mazāk pieprasīti, 2009. gadā to imports bija 338 t un visus pārdeva. Tātad arī tumšiem kabačiem Latvijā ir savi cienītāji.

-         Vismazāk pērk, piedāvā un audzē šķirnes ar dzeltenas krāsas augļiem.

-         Šķirnes ar svītrainiem augļiem tirgū nav pieprasītas, kaut gan to augļi ir ļoti izskatīgi;

no ražošanas un tirdzniecības viedokļa labākas ir šķirnes ar cilindriskiem augļiem. Tie labi izvietojas kastē, tādēļ samazinās gan vajadzība pēc kastēm, gan transportēšanas izmaksas. Arī vīst šādi augļi vienmērīgi, neveidojot mīkstākus galus, tādēļ kopumā realizācijas laiks tiem ir pāris dienas garāks.

-         Diemžēl baltajām šķirnēm patiešām cilindriski ir tikai ļoti jauni augļi, jau 14-17 cm gariem augļiem parasti veidojas cilindriski bumbierveida vai bumbierveida forma.

-         Labāk, ja augļi ir taisni (vieglāk salikt kastē), bet dažām tumši zaļām šķirnēm augļi ir gari un mēdz izliekties.

-         Dažām kabaču šķirnēm augļi var būt arī apaļi, ārzemēs tos audzē un piedāvā kā īpašu produktu ļoti nelielos apjomos. Latvijā šo šķirņu augļi pagaidām ir ļoti maz pieprasīti, bet tās var būt interesantas audzēšanai mazdārziņos pašu priekam;

kabačiem Latvijā (un citur pasaulē) trūkst reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu. Latvijā nopietnākā kabaču problēma ir īstā miltrasa, ko izraisa sēne Sphaerotheca fuliginea, bet ārzemēs kabači daudz cieš no vairākām vīrusu izraisītām slimībām. Lielākoties tā nav pilnīga izturība, bet tolerance. Tas nozīmā, ka augi saslimst vēlāk un labāk pretojas slimībai nekā parastās, neizturīgās šķirnes;

Latvijā kabačus atklātā laukā audzē vienā apritē, bet Itālijā, Spānijā vai Holandē arī laukā mēdz audzēt, izstādot pakāpeniski vairākos termiņos. Tas dod iespēju nodrošināt garāku ražas novākšanas laiku, aizstājot vecos stādījumus ar jaunākiem. Tāpat šāda audzēšanas organizācija palīdz mazināt slimību un kaitēkļu problēmas. Infekciju bojātos stādījumus laikus iznīcina, bet jaunākie augi (no nākamiem stādījumiem) labāk pretojas dzīves likstām. Dažas šķirnes dažādi pacieš vasaras karstumu, tādēļ šķirņu aprakstos ir norādes par piemērotību noteiktai audzēšanas apritei;

mūsdienās lielākā daļa ir apputeksnējamās šķirnes. Pasaulē tiek veidotas arī partenokarpas kabaču šķirnes, bet liels karstums (virs 30 ^oC), kā arī ilgstoši vēss laiks traucē šo īpašību;

kabaču audzēšanai piemērotas auglīgas, irdenas, ātri iesilstošas smilšmāla un mālsmilts augsnes ar noregulēto mitruma režīmu. Svarīgi, lai lauks būtu tīrs no nezālēm, jo kabačiem nav piemērotu herbicīdu. Laukam jābūt aizsargātam no vēja, jo stiprs vējš mēdz ievērojami bojāt augus.

Svarīgi, lai lauka tuvumā būtu bišu dravas, jo bites, mušas, kamenes un citi kukaiņi nodrošina ziedu apputeksnēšanas. Iespējama kameņu izmantošana kabaču apputeksnēšanai, bet kamenes nav lētas un kabačos ne vienmēr atmaksājas.

Kabači ir siltuma prasīgi: sēklu dīgšana sākas pie augsnes temperatūras virs 15 ^oC, bet optimālā temperatūra to dīgšanai ir 25-30 ^oC. Pie gaisa temperatūras 10 ^oC visi augšanas procesi augā apstājas; (CITĀTS)

optimālā skābuma reakcija pH 6,0-6,4. Kabači nepacieš pH virs 7. Labākie priekšaugi ir graudaugi, kāpostaugi, puravi, redīsi, neder ķirbji un gurķi. Kartupeļi un burkāni, kā arī bietes var būt priekšaugos tikai tad, ja ir droši zināms, ka lauks nav nematožu piesārņots.

Ar 1 t ražas kabači iznes no augsnes 3,8 kg slāpekļa, 1,6 kg fosfora, 9 kg kālija un 1 kg magnija. Kaut gan kabači ir atsaucīgi uz kūtsmēliem, to pielietošana pirms stādīšanas sausā laikā var izraisīt lapu apdegumus. Orientējošas mēslojuma devas: slāpeklis (N) 60-80 kg/ha pamatmēslojumā  un papildus vienu divas reizes 50-60 kg/ha, fosfors (P₂O₅) ap 100 kg/ha iepriekšējā gada rudenī vai pirms stādīšanas, kālijs (K₂O) 250 kg/ha, smilšainā augsnē var būt nepieciešams arī magnijs, parasti lieto 200-400 kg/ha dolomīta miltu. Papildmēlsojumi caur lapām ar kāliju saturošiem mēslošanas līdzekļiem palielina augļu izturību realizācijas laikā.

Kūtsmēslu pielietošana ir iespējama, bet jārēķinās, ka pārmērīgas slāpekļa devas izraisa pārāk spēcīgu augšanu un zarošanos un mazina auga spēju pretoties slimībām un kaitēkļiem. Taču tieši slāpeklis kabačiem ir sevišķi nepieciešams visās attīstības fāzēs.

Papildmēslošana caur lapām veģetācijas periodā palielina augļu realizācijas laiku un mazina to vīšanu;

atkarīga no konkrētā gada laika apstākļiem un audzēšanas paņēmiena. Pašu agrīnāko ražu iegūst zem plēves segumiem, nedaudz vēlāk ienākas raža zem agrotīkla un paši pēdējie sāk ražot ar tiešo sēju sētie kabači atklātā laukā bez segumiem.

Kā jau teikts, kabačus zem segumiem laukā var stādīt relatīvi agri - maija pirmajā pusē, savukārt bez segumiem tos var sēt vai stādīt tikai tad, kad vairs nedraud salnas.

Latvijā un ārzemēs ir izplatīta augu rindu mulčēšana ar melno plēvi. Tā ne tikai paātrina augsnes iesilšanu, bet arī ierobežo nezāļu augšanu augu tuvumā, tās paliek tikai rindstarpās. Ukrainā, Vācijā, Holandē, Izraēlā, Itālijā un vairākās citās valstīs zem melnās plēves novieto arī pilienlaistīšanas šļūtenītes, kas ne tikai ļauj taupīgi un precīzi laistīt augus, bet arī lietot fertigāciju - laistīt ar minerālmēslu šķīdumu.

Optimālais augu skaits ir 12-14 tūkst augu/ha (1,2-1,4 augi/m²). Kabačus audzē vienrindās. Rindstarpu attālums atkarīgs no darba organizācijas - vācot nelielas platības ar rokām, tas var būt mazāks, vācot lielus laukus un izmantojot tehniku ražas izvešanai, rindstarpām jābūt pietiekami platām lietotās tehnikas riteņiem vai jāparedz ceļi. Holandē un Vācijā ir izplatīta ražas vākšana ar transportieri - līdzīgi tam, kā Latvijā vāc kāpostus un ziedkāpostus.

'Ezra' F1 (Nickerson Zwaan) - Latvijā populāra šķirne audzēšanai atklātā laukā ar gaiši zaļiem, cilindriski bumbierveida augļiem. Piemērota pavasara un rudens apritei, labi pacieš zemākas temperatūras.
'Ambassador' F1 (Seminis) - augstražīga šķirne ar cilindriskiem, līdz 18-20 cm gariem augļiem zaļā krāsā. Augi kompakti, atklāti, kas atvieglo ražas novākšanu.

'Gold Rush' F1 (Seminis) - Latvijā labi pazīstama šķirne ar cilindriskiem augļiem dzeltenā krāsā. Veido kompaktu, ļoti izskatīgu augu - patiesa rota dārzam. 'Top Kapi' F1 (Seminis) - Latvijas profesionāļu iecienītākā kabaču šķirne, piemērota audzēšanai atklātā laukā un siltumnīcās. Augstražīga un nodrošina ļoti augstu ražas kvalitāti. Augļi cilindriski bumbierveida, slaidi, gaiši zaļi (gandrīz balti).

'Milet' (Enza Zaden) - spēcīgi augoša šķirne ar gaiši zaļiem cilindriski bumbierveida augļiem, piemērota audzēšanai atklātā laukā, stādot vairākos termiņos - gan pavasarī, gan vasarā. Izturīga pret cukīni dzelteno virālo mozaīku (ZYMV).

'Dunja' (Enza Zaden) - šķirne ar cilindriskiem augļiem tumši zaļā krāsā, izturīga pret īsto miltrasu, cukīni dzelteno virālo mozaīku (ZYMV), arbūzu virālo mozaīku (WMV) un papaijas virālo gredzenplankumainību (PRSV).

'Opal' F1 (Clause) - piemērota audzēšanai atklātā laukā, veido kompaktu augu. Augļi cilindriski bumbierveida, 20-22 cm gari, gaiši zaļi.