Kas lēcies, ja ķirši zied, bet neražo?

Būtībā tā ir viena un tā pati šķirne, tikai dažādās kokaudzētavās to tirgo ar atšķirīgiem nosaukumiem, arī kā Leišu vai Žagares ķirsi. Šķirnei ir pazīstami daudzi kloni, tie var atšķirties gan pēc koku auguma, gan pēc ražības un ogu lieluma. Kokaudzētavās parasti pavairo ražīgākos klonus.

Koki ir samērā zema auguma, ražo pārsvarā uz jaunajiem, garajiem dzinumiem, kuri ar laiku atkailinās un noliecas uz leju. Vecākiem, nekad neveidotiem kokiem ogas lielākoties karājas zaru galos un ražība ar katru gadu pazeminās. Lai tā nenotiktu, koku zari ir regulāri jāatjauno. Visgarākos zarus, uz kuriem vairs nav ogu, pavasarī pirms pumpuru plaukšanas apgriež vismaz līdz pusei. Vasarā ataugs jauni dzinumi, vēl pēc gada tie ražos.

Šķirnei ir visai zema izturība pret ķiršu lapbiri, arī pret ķiršu mēri. Var ciest gan ziedi, gan ogas, gan lapas. Lai pēc lielākas ražas nākamajā ziemā koki neizsaltu, vēlams vismaz pēc ogu novākšanas apsmidzināt pret sēņu slimībām, piemēram, ar preparātu Topāzs. To var nopirkt sīkfasējumā sēklu veikalos. Pavasarī līdz pumpuru izplaukšanai (apmēram līdz aprīļa beigām) vēlams nomiglot ar kādu no vara preparātiem – 1% Bordo šķidrumu vai arī fungicīdu Čempions 0,5 – 1% koncentrācijā. Tas palīdzēs kokiem sākt ražot, ja pavasarī ziedu bojāejas un neapputeksnēšanās iemesls ir bijusi kāda dārzā izplatījusies sēņu slimība.

Šiem ķiršiem parasti nav apputeksnēšanās grūtību, nav nepieciešams tiem blakus stādīt kādu apputeksnētājšķirni.

Ja tomēr, neraugoties uz miglojumiem pret slimībām, ķirši zied, bet ogas neražo, visbiežākais iemesls ir ziedu pumpuru apsalšana ziemā vai arī vēlākās pavasara salnās. Iespējams, koki aug vietā, kas nav aizsargāta no valdošajiem ziemas vējiem. Labāk, ja dārza malā ir aizsargstādījums – divus trīs metrus augsts dzīvžogs. Mazus kokus var pārstādīt kādā citā, no vējiem labāk aizsargātā vietā.

Ja ogas aizmetas, bet drīz pēc aizmešanās nobirst, ja kauliņi jaunajās ogās neaug vai ir ļoti mīksti, iespējams, ir kādas problēmas ar kalcija uzņemšanu. Arī tad, ja augsnē kalcija pietiek, var gadīties, ka kāda cita konkurējoša elementa pārbagātības vai ļoti skābas augsnes dēļ saknes to nevar uzņemt. Mēslošana ar pelniem situāciju neatrisinās (to pierāda tas, ka ķirši vienalga neražo), bieži vien tas vēl vairāk izjauc līdzsvaru un traucē saknēm uzņemt kokam vajadzīgās barības vielas. Ja neražošanas iemesls ir kalcija uzņemšanas traucējumi, koku veselību un augļu aizmešanos varētu uzlabot ķiršu apsmidzināšana ar 0,3 – 0,5 % kalcija nitrātu tūlīt pēc noziedēšanas. Miglojot kārtīgi saslapina jaunās lapas – lai nerastos apdegumi, to dara vakarā vai dienā, kad nespīd saule. Miglojumus uz lapām atkārto arī jūlijā un augustā – ik pēc divām nedēļām.