Šogad tā ir diezgan izplatīta parādība. Galviņas neveidojas tieši tāpēc, ka izpūst vidi, bet tie savukārt izpūst tāpēc, ka kalcija deficīta dēļ augiem ir atmiris augšanas pumpurs. Smagās augsnēs augšanas pumpura atmiršanu var veicināt bora trūkums.
Kāpostaugi ir ļoti prasīgi pēc kalcija. Lai veidotos normāla raža, kalcija saturam augsnē jābūt vismaz 1000 – 1500 mg/l līmenī. Ar vidējo ražu 80 t/ha galviņkāposti no 1 hektāra paņem 174 kg kalcija. Arī citi kultūraugi iznes no augsnes kalciju. Ja zeme nav regulāri bagātināta ar kalciju, augiem agri vai vēlu šā elementa sāk pietrūkt. Lai tā nenotiktu, skābā augsnē iestrādā krītu, kaļķakmens vai dolomīta miltus, bet augsnēs ar neitrālu vai sārmainu reakciju – ģipsi. Kaut gan kalcijs skaitās mazkustīgs elements, šopavasar tā izskalošanos varēja veicināt neparasti lielie plūdi. Kalcija uzņemšana augā ir atkarīga arī no citu barības elementu daudzuma.
Pirmās kalcija trūkuma pazīmes kāpostu laukos bija vērojamas jau jūnijā, kad vairākās vietās atsevišķiem augiem pēkšņi pazuda augšanas pumpuri. Tad daudzi audzētāji to norakstīja uz kaitēkļu rēķina. Ilgstošais karstums traucēja kalcija uzņemšanu no augsnes, bet vienlaikus veicināja slapjās puves (Erwinia) izplatību.
Augiem, kuri sākuši pūt, līdzēt vairs nav iespējams. Tos, kuriem puves pazīmju vēl nav, var glābt intensīva papildmēslošana caur lapām ar kalciju saturošiem mēslojumiem (piemēram, ar kalcija nitrātu, CalMax, Suplo mikro+Ca). Papildus nepieciešama apsmidzināšana pret puvi, kā arī pret sausplankumainību. Ja augi cieš kāda elementa akūtu trūkumu, tie vienmēr strauji inficējas ar šīm slimībām. Lietošanai kāpostu stādījumos Latvijā reģistrēti fungicīdi Amistārs 250 s.k., Bravo 500 s.k. un Signum d.g. Visi šie preparāti iekļauti 2. reģistrācijas klasē, tātad tos var iegādāties tikai attiecīgi apmācīti audzētāji. Diemžēl neviens no tiem nav efektīvs pret bakteriālo, ne arī pret pelēko puvi.
Svarīgi
Fungicīdus nedrīkst izsmidzināt reizē ar kalciju saturošiem lapu mēslojumiem, jo kalcijs mēdz veidot nogulsnes, kā arī mazina ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu efektivitāti.
Rudenī, vēlākais – nākamajā pavasarī, kāpostiem paredzētais lauks obligāti jākaļķo (vai jāģipšo, ja pH ir virs 6). Labs risinājums varētu būt arī mēslojuma Perlka lietošana divas nedēļas pirms kāpostu stādīšanas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!