Pirmais pasaules karš aiznesis ne tikai miljoniem cilvēku dzīvības, bet arī prasījis citus upurus – kā liecina žurnālā Dārzā publicēts pētījums, kara laikā nokauti un notiesāti arī divi Rīgas Zooloģiskā dārza ziloņi.
Pirmais zilonis Rīgas Zooloģiskā dārza biedrības īpašumā nonācis 1912. gadā - tā bija astoņus gadus veca Indijas ziloņmāte Mērija (vēlāk mīļi dēvēta par Meri), kura svara pieauguma un pārmērīgās patstāvības dēļ vairs nav bijusi piemērota cirka vajadzībām, tāpēc uzdāvināta zooloģiskajam dārzam.
Nākamā gada janvārī Meri pievienojies sugas brālis Joma, bet abu milzeņu dzīves sākums Rīgā nav bijis viegls - iesākumā tie mitinājušies pērtiķu mājā, tad ugunsgrēks tos licis pārvietot uz neapkurināmu šķūnīti, pēc tam abi dzīvojuši siltā garāžā, un tikai pēc pāris mēnešiem abi atgriezušies vasaras aplokā zoodārzā.
1914. gada sākumā bijusi gatava ziloņu māja, un abi lopiņi guvuši milzīgu publikas interesi, kuri neredzētos dzīvniekus vēlējušies gan aplūkot, gan pabarot un pavērot abu atraktīvās rotaļas.
Tiesa gan, ne visiem zooloģiskā dārza apmeklētājiem bijuši miermīlīgi nolūki - 1914. gadā toreizējais Aleksandra II ģimnāzijas audzēknis Mariss Vētra, kurš vēlāk kļuva par populāru dziedātāju, kopā ar draugu ar iesauku Desmitnieks devies uz zoodārzu izklaidēties, šaujot pa ziloņiem.
"Rīgas zvēru dārzā ar montekristo kopīgi apšaudījām lielos biezāžus. Ziloņi par mums neauztraucās, paskurināja ādu apšaudītās vietās un - smaidīja. Uztraucās vecs krievu gorodovojs, atņēma ieročus un padzina no medību laukiem," mūžā nogalē grāmatā Rīga toreiz atzinies Mariss Vētra.
1917. gadā kara dēļ zooloģiskais dārzs slēgts, bet tas, kas noticis ar abiem milzeņiem, vēl joprojām ir daudzu neskaidrību ēnā tīts, tomēr tolaik presē un sabiedrībā visbiežāk izskanējis pieņēmums, ka ziloņi nokauti un notiesāti.
Laikrakstā Brīvā zeme aptuveni desmit gadus pēc ziloņu nozušanas parādījies raksts "Kas noēda bijušā Rīgas Zooloģiskā dārza ziloņus", kurā apgalvots, ka Meri un Joma "nobeigti tepat un gaļa apēsta".
"Rīdzinieki vēl tīri labi atceras, ka okupācijas laikā dzīvnieki pazuda ne tikai zooloģiskā dārzā, bet arī ielas bija kā izslaucītas no suņiem un kaķiem. Ja toreiz kāds "klēpja mīlulis" arī nejauši izmuka uz ielas, tad to vairs neredzēja, jo viņu vienkārši notiesāja toreizējās varas nesēju ieroču kalpi vai pārsūtīja tālāk uz Vāczemes iekšieni," vēsta Brīvās zemes raksts.
To, ka Joma un Meri nokauti tepat Latvijā, apliecina arī 1922. gadā laikrakstā Jaunākās ziņas publicēts raksts, kurā vēstīts par 2. starptautisko rūpniecības izstādi Rīgā, kur pirmo vietu ieguvusi ādu rūpnīca Korona.
"Fabrika izģērējusi divas ziloņu ādas, kuras ņemtas no Rīgas Zooloģiskā dārza nonāvētiem iemītniekiem - ziloņiem Meri un Jomas. (..) Daļa no Meri ādas izlietota dīvāna apšūšanai, kurš turpat arī izstādīts. Abu ziloņu ādas ģērēšana aizņēmusi vairāk kā gadu, un to biezums vietām sasniedz 1-1,5 collas," vēstījis izdevums.
To, ka abu ziloņu noslaktēšana notikusi Sarkandaugavas lopkautuvē, pierāda arī vēlāko gadu sarakste starp Latvijas Universitātes pārstāvjiem un Rīgas vadību, kas apliecina, ka Rīgas Pilsētas valdei padotās Kautuves direkcijas pārziņā atrodas divi ziloņu skeleti, kas vēlāk uzdāvināti mācību iestādei.
Par to, kā Meri un Joma nonākusi Sarkandaugavas kautuvē, precīzu liecību nav, bet pieļauts, ka viņus ar kājām vedis ilggadējais kopējs, kurš bijis arī liecinieks savu mīluļu slepkavībai.
"Pēdējo reizi zooloģiskā dārza dienesta uniformā tērptais ziloņu uzraugs noglāstīja savus draudziņus un pacienāja ar pietaupītajiem kārumiem. Kautuves telpā pieradinātie dzīvnieki pēc pavēles nometās ceļos. Pienāca kārta rīkoties Vilhelma armijas jēgeriem, kas līdz šim turējās ēnā.
Ātri mērķēti šāvieni galvā Jomam neļāva izdvest ne trompetes pūtienu. Sekundes laikā tas vienlaicīgi ar draudzeni Meri novēlās uz sāniem. Apmiglojās skats. Visiem," Rīgas Zooloģiskā dārza ziloņu galu tēlaini apraksta žurnāls Dārzā.
Vienīgās liecības, kas palikušas no Zooloģiskā dārza ziloņiem, ir kauli - Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Zooloģijas muzejā apskatāms Meri galvaskauss, bet Joma galvaskauss un kauli atrodas Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē Jelgavā. Abiem galvaskausiem ir lodes caurumi pakausī.
Redakcijas piezīme: attēlā redzamajiem cilvēkiem nav nekāda sakara ar rakstā minēto Rīgas ziloņu nāvi, un tas izmantots vienīgi ilustratīviem nolūkiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!