Sūnas uz jumta – kā no tām atbrīvoties

Mazgāšana

Visvairāk apsūnošanai pakļauta jumta ziemeļu puse, kura saņem mazāk saules siltuma un tāpēc ātrāk apaug. Zem sūnām veidojas jebkuram klājumam (pat metālam!) ļoti nelabvēlīgs mikroklimats, kurš ar laiku veicina visa seguma bojāšanos. Sūnas obligāti jānoņem. Tās tīra mehāniski vai izmantojot biocīdus. Visvieglāk jumtu apkopt ar augstspiediena ūdens strūklu, kādu izmanto automašīnu mazgāšanai. Tomēr, apstrādājot ar akmens smalci klātu virsmu, jāraugās, lai strūkla nav pārāk spēcīga un neaizskalo arī to. Teicami, ja rocība atļauj ūdenim pievienot auto mazgāšanas šampūnu vai citu mazgājamo līdzekli. Mazgāšanu sāk no jumta kores un strūklu virza uz leju, līdz visi netīrumi ir prom. Ja nav piemērotas iekārtas, jumtu var notīrīt ar ūdeni, kuram pievienots parasts mazgāšanas līdzeklis, un saru birsti garā kātā.

Koka, māla un betona jumtiem gružu nostumšanai var izmantot metāla špakteli un metāla birsti. Krāsotam metālam un akmens smalcei gan nekāda skrāpēšana nav pieļaujama. Virsmu mazgā, virzoties no augšas uz leju. Darba laikā pa jumta klājumu nevajadzētu staigāt, bet gan izmantot speciālās kāpnes.

Ķīmija

Visvienkāršāk ir sūnām nemaz neļaut tā īsti izaugt. To var izdarīt ar speciālām kapara plāksnēm, kuras piestiprina pie jumta kores. Lietus ūdens notekot jonizējas, tā izmainot arī skābo vidi, kas tik ļoti patīk sūnām.

Sūnas viegli iznīcināt ar modernās ķīmijas ražojumiem. Pirms lietošanas visbiežāk preparāti jāatšķaida ar ūdeni, jāuzlej uz jumta, tad ar otu vai slotu jāizlīdzina pa visu virsmu, un tad atliek vien nogaidīt ražotāja norādītās stundas un notīrīt. Jebkuru līdzekļu izmantošanai nepieciešams saulains laiks, bez nokrišņiem, kuri varētu šo ķīmiju ieskalot augsnē.

Preparātos ir ķīmiski aktīvas vielas, tāpēc jāizvairās no to nonākšanas ūdenstilpēs un notekūdeņos. Pirms apstrādes jāapsedz lietas, kuras vēlāk var nonākt saskarē ar cilvēkiem. Darba laikā jālieto darba apģērbs, gumijas cimdi un brilles. Jāuzvedas askētiski, nedrīkst smēķēt, iedzert un uzkost. Ieteicams izmantot ekoloģiskākus aizsarglīdzekļus.

Teknes

Ja jau ir tikts augšā, nepieciešams sakārtot arī teknes, kuras mēdz aizsērēt, tad applūst, un bojājas jumts un mājas sienas. Ledus smagums var teknes pat noraut. Gružainās tagad ir odu paradīze, labi atpūtušies, tie pa naktīm moka iedzīvotājus, netīrumos vairojas arī sēnītes un pelējums. Teknes jātīra vismaz divas reizes gadā, tomēr daudzdzīvokļu mājās tas ir diezgan smags un bīstams darbs.

No tā var izvairīties, uz ūdens notekcaurulēm uzstādot vienkāršus filtrus, kas sastāv no švammei līdzīgas viegli koniskas plāksnes, ko ievieto (iespiež) pusapaļās caurules augšpusē. Šāds filtrs neļauj teknē nonākt koku lapām, zariem, skujām un citiem netīrumiem, kas paliek virspusē, kur tos vienkārši nopūš vējš. Savukārt lietus ūdens brīvi iztek cauri filtram un nonāk zemē. Lateksa pārklājums mazina dzīvo organismu vairošanos švammē, aizsargā to no saules ultravioleto staru ietekmes. Daži speciālisti gan neiesaka šos filtrus izmantot, piemēram, Jūrmalā, kur tajos sadursies skujas.

Konsultēja tradicionālās celtniecības eksperts Ojārs Skujiņš.