Īstais mārdadzis (Silybum marianum) ir viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar spēcīgu mietsakni un stāvu, 60 - 150 cm augstu stublāju. Tam ir ādainas, spīdīgas lapas ar baltiem plankumiem. Augs ir diezgan durstīgs - lapu apakšpuse gar dzīslām dzeloņaina, arī malu zobiņiem ir dzeloņsmaile. Ziedi purpursarkani, retāk - rožaini vai balti, zied no jūnija līdz septembrim. To audzē kā dekoratīvu un ārstniecības augu, uzskata, ka no sēklām iegūtā eļļa ir labs palīgs aknu toksikozes ārstēšanā. Mārdadzis ir siltumprasīgs, savvaļā aug Dienvideiropā, Vidusjūras reģionā. Latvijas brīvdabas florai šis augs nav raksturīgs, ja nu vienīgi paretam kā invazīvs dārzbēglis atrodams kādā grāvmalā vai nezālienē.
Kā pastāstīja Latvijas Dabas muzeja botāniķe Janta Meža, ļoti līdzīgs, bet reti sastopams, ir ziloņkaula mārdadzis (Silybum eburneum). To audzē tikai dārzos, pie mums savvaļā līdz šim nav konstatēts. Šai sugai raksturīgs divgadīgs attīstības cikls: pirmajā gadā izaug lapu rozete, otrā gadā augs uzzied un veido sēklas.
Ne vienā vien dārzā aug vēl citi daudzgadīgi dadžveida asteru dzimtas augi, kam nav nekā kopīga ar nīdējamajiem radiniekiem - dzelkšņiem (Carduus sugām), ja nu vienīgi asās, dzelkšņainās lapas un ziedi.
Savvaļā izplatītas dažādas dadžu (Cirsium) sugas. Pie šīs ģints pieder arī tīruma usne, kuras ziedi ir līdzīgi, piemēram, dārzos audzētajam strautmalu dadzim (Cirsium rivulare) 'Atropurpureum'. Tas sasniedz līdz 120 cm augstumu, labi aug jebkurā zemē, bet tikai saulainā vietā. Vasarā uz tā dzinumiem attīstās koši purpurkrāsas ziedi.
Leizeja (Leuzea carthamoides) savvaļā aug Altaja kalnos. Tas ir 0,5 - 1,8 m augsts lakstaugs ar dobu, rievainu, matiņiem klātu stumbru, dziļi plūksnaini šķeltām lapām, koksnainu, zarainu sakneni un garām, tievām, lokanām saknēm. Zied jūlijā vai augustā ar violetsārtiem, kurvītī sakopotiem stobrveida ziediem. Ārstniecībā izmanto leizejas sakneņus ar saknēm.
Dārzos bieži stāda Alpu zilpodzi (Eryngium alpinum) un tumšvioleto zilpodzi (Eryngium amethystinum) un no tām izveidotās šķirnes. Alpu zilpodze zied jūlijā ar ziliem ziediem cilindriskās galviņās, tumšvioletā zilpodze - jūlijā un augustā ar violetziliem ziediem lodveida galviņās. Augi sasniedz 60 - 100 cm augstumu, tos izmanto jauktās ziemciešu grupās, akmeņdārzos, sauso augu kompozīcijās.
Vēl pie mums audzē augsto ežziedi (Echinops ritro) - tas ir 100 - 150 cm augsts augs ar pelēkzaļām, sīkiem dzelonīšiem klātām lapām un tēraudziliem ziediem lielās galviņās. Zied augustā un septembrī. Ziemciešu grupās šad tad redzama arī apaļgalvu ežziede (Echinops sphaerocephalus), kas augumā sasniedz 150 - 200 cm un zied augustā ar pelēkbaltiem vai pelēkziliem ziediem lielās galviņās. Lapas tai ir dzeloņainas, virspusē - pelēkzaļas.
Akmeņdārzos un viršu dārzos audzē vienkāršo zeltdadzi (Carlina acaulis), ko tautā sauc par kalnu dadzi. Tā stublājs ir 15 - 60 cm augsts, lapas - plūksnaini šķeltas, dzeloņainas, ziedi - sudrabaini, lielos kurvīšos. Zied jūlijā un augustā, ziedi atveras tikai saulainā laikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!