"Žurnālos bieži minēts mārdadzis. Man laukos aug lielais mārdadzis, baltais mārdadzis un vēl triju veidu: vienam lapas garenas, zieds apaļš, tumši sarkanā krāsā, otrs - zema auguma ar rozīgiem, rudzupuķēm līdzīgiem ziediem. Pirms gada parādījās vēl viens - garš, violetiem ziediem, līdzīgs usnei, ar adatiņām uz kāta. Domāju - šis būs tas mārdadzis! Bet vēlāk kaut kur lasīju, ka šo augu sauc leizeja. Kurš tad ir īstais mārdadzis?" V. Kļaviņa Smiltenes novadā.

Īstais mārdadzis (Silybum marianum) ir viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar spēcīgu mietsakni un stāvu, 60 - 150 cm augstu stublāju. Tam ir ādainas, spīdīgas lapas ar baltiem plankumiem. Augs ir diezgan durstīgs - lapu apakšpuse gar dzīslām dzeloņaina, arī malu zobiņiem ir dzeloņsmaile. Ziedi purpursarkani, retāk - rožaini vai balti, zied no jūnija līdz septembrim. To audzē kā dekoratīvu un ārstniecības augu, uzskata, ka no sēklām iegūtā eļļa ir labs palīgs aknu toksikozes ārstēšanā. Mārdadzis ir siltumprasīgs, savvaļā aug Dienvideiropā, Vidusjūras reģionā. Latvijas brīvdabas florai šis augs nav raksturīgs, ja nu vienīgi paretam kā invazīvs dārzbēglis atrodams kādā grāvmalā vai nezālienē.

Kā pastāstīja Latvijas Dabas muzeja botāniķe Janta Meža, ļoti līdzīgs, bet reti sastopams, ir ziloņkaula mārdadzis (Silybum eburneum). To audzē tikai dārzos, pie mums savvaļā līdz šim nav konstatēts. Šai sugai raksturīgs divgadīgs attīstības cikls: pirmajā gadā izaug lapu rozete, otrā gadā augs uzzied un veido sēklas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit