Kādēļ veidojas kroplas ogas?

Neattīstītas, kroplas ogas zemeņu stādījumā ir bieži izplatīta parādība, kas rodas dažādu iemeslu dēļ.

Zemenes slikti apputeksnējušās. Ziedēšanas laikā apputeksnēšanos traucē ilgstoši nokrišņi, pārāk zema (zem +14 °C) vai pārāk augsta (virs +28 °C) temperatūra vai arī nav bijis kukaiņu (bišu, kameņu), kas apputeksnē ziedus.

Kroplas zemeņogas parasti veidojas arī tad, ja stādījumu nosedz ar agrotīklu. Tāpēc, audzējot zemenes zem segmateriāla, ziedēšanas laikā seguma malas pa dienu jāpaceļ uz augšu, lai augiem piekļūtu vējš un kukaiņi, kas pārnēsā putekšņus. Vēlams kontrolēt gaisa temperatūru arī zem seguma - tā nedrīkst pārsniegt +25 °C, jo karstums augiem izraisa stresu un apputeksnēšanās problēmas, veidojas sīkākas ogas.

Nav vēlams arī pazemināts gaisa mitrums ziedēšanas laikā.

Zemenes vislabāk aug un uzkrāj barības vielas mērenā augšanas temperatūrā (ap +14...+18 °C). Kaut gan zemenes ir pašapputes augi, vienkop der audzēt vairākas šķirnes.

Kukaiņu bojātas drīksnas. Šī parādība šogad novērota daudzos dārzos, taču tad kropla forma ir tikai daļai ogu.

Nepareiza mēslošana. Nereti ogu defektus izraisa dažādu mikroelementu trūkums, nesabalansēts mēslojums. Visprecīzāk to var noteikt, veicot lapu analīzes, piemēram, LU Bioloģijas institūtā Salaspilī. Paraugam no vienas šķirnes jāievāc aptuveni 50 lapu, tām jābūt sausām, pilnīgi izaugušām, ņemtām no cera vidus. Parasti paraugus ievāc ziedēšanas laikā.

Visbiežāk kroplas ogas attīstās tad, ja augiem trūkst kalcija, cinka, magnija, vara un bora. Varš galvenokārt nosaka putekšņu kvalitāti. Kalcijs nosaka gan putekšņu, gan ogu attīstību. Cinkam ir nozīme auksīnu darbībā, kas regulē kalcija pārvadi augā. Magnijs lielākoties ietekmē hlorofila daudzumu augos, tas ir saistīts ar fotosintēzi un nepieciešamo augu barības vielu uzkrāšanu. Bors sekmē ziedu apputeksnēšanos, ogu un sēklu veidošanos.

Visi šie elementi ir nepieciešami, lai izaugtu pareizas formas ogas. Tādēļ, iegādājoties mēslojumu, jāpārbauda, vai tas satur arī šos elementus. Parasti zemenes mēslo divas trīs reizes sezonā - agri pavasarī un ziedēšanas sākumā dod slāpekļa vai komplekso mēslojumu, pēc ražas novākšanas - komplekso mēslojumu. Vēlamā NPK attiecība zemenēm ir 2 : 1 : 3 - 4. Pavasarī var dot kalcija nitrātu (ap 15 g/m2), pēc ogu novākšanas var izmantot, piemēram, beļģu uzņēmumā "DCM" ražoto ilgstošas iedarbības organisko mēslošanas līdzekli zemenēm (NPK 6510, organiskās vielas - 43 %; deva 5 - 10 kg/100 m2), kas SIA "Kurzemes sēklas" veikalos 750 g fasējumā nopērkams par 2,80 latiem.

Pašneauglība. Ja fotogrāfijā redzamā šķirne ir 'Pandora', šādas ogas var veidoties, ja blakus nav iestādīta kāda cita vēlu ziedoša šķirne, kas to apputeksnētu. 'Pandora' pati neveido putekšņlapas, tās apputeksnēšanai var izmantot, piemēram, 'Sophie', 'Florence'. Uz katriem trim 'Pandoras' augiem ieteicams stādīt vienu apputeksnētājaugu.

Spriežot pēc fotouzņēmuma, neizskatās, ka augus bojātu sakņu slimības, jo tad parasti iežūst lapas un vēlāk arī ogas.

Konsultēja Latvijas Valsts Augļkopības institūta vadošā pētniece Sarmīte Strautiņa un Pūres Dārzkopības pētījumu centra pētniece Valda Laugale.