Dzīvnieku kapsēta - 20
Foto: DELFI
Saksofonists sarkanā žaketē piepūš vaigus, un atskan saldenā melodija no "Raudāja māte, raudāja meita". Meldiņš nav tālu no patiesības – dzīvnieku kapsēta šajā svētku dienā pilna cilvēku, kas nekautrējoties notrauš pa asarai. Vienalga, vai pie mazas ierāmētas fotogrāfijas vai marmora milzu pieminekļa – te visi mīluļus zaudējušie jūtas vienādi skumji. Septembra otrā svētdiena ir diena, kad savus aizgājušos ķepaiņus, astainus un ausaiņus piemin daudzās pasaules valstīs, tagad arī Latvijā. Kapusvētkos te paredzēta mūzika, mācītājs un kopīga pasēdēšana. Klāt ir arī tie cilvēki, kas izteikuši vēlēšanos pēc nāves tikt apglabāti blakus saviem mīluļiem šeit – dzīvnieku kapsētā.

Voss, Čevers, Taisons un Vinnijs Pūks - miruši

Pirmā legālā dzīvnieku kapsēta savu darbu sāka pirms septiņiem gadiem. Pa šo laiku gan dārgākajā - dēvētajā 'Sarkanajā laukumā' - gan lētākajā kapsētas galā kopumā veikti apmēram 2000 apbedījumu. Ik gadu tāds ir arī aptuvenais kapusvētku apmeklētāju skaits. Spīd saule, vēl nav pusdienlaiks, bet pie kapsētas nav vietas, kur nolikt mašīnu. Pa galveno celiņu kapsētā nāk iekšā cilvēki, daļai rokās milzu ziedu pušķi. Daudzi ierodas veselām ģimenēm, līdzi ņemot tos četrkājainos mīluļus, kas šobrīd vēl dzīvāki par dzīviem. Citi cītīgi ķeras pie grābekļiem un ravēšanas, citi piesēž pie jau iepriekš sakoptajām kopiņām. Rituāli daudz neatšķiras no kapusvētkiem, kas domāti cilvēku piemiņai - kad darbi apdarīti, seko mirklis, lai pasērstu, atcerētos un ... paraudātu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!