Tautai jāzina savi varoņi
Kopš lāča divu dienu brīvsoļa kaislības vēl nebūt nav rimušas. Vēl nupat lāču kopēja Velga saņēmusi ziņu pat no Austrālijas, kur latviešu preses izdevuma pārstāvji lūguši ziņot, kā klājas bēdzējai Madei, jo vietējie latvieši gribot zināt par lāča likteni visos sīkumos.
Šurp plūst arī apmeklētāju straumes, viņus šoruden mazāk interesē mežacūkas, stirnas un citi zvēri. Visi grib pakutināt nervus un pagrozīties izbēdzējas lācenes tuvumā. "Kura ir Made? Kurš lācis bija tas viltnieks?" – tā vaicā bērni un pieaugušie un steidz noskaidrot – kā, kur un kas tieši noticis, ka lielais plēsējs ticis brīvsolī un ēdis ābolus līgatniešu dārzos. Nonākuši līdz lāču voljēram, cilvēki grib konkrēti sazīmēt lāci, taču visi trīs ķepaiņi izskatās pilnīgi vienādi. Apmeklētāji ierosinājuši apsiet Madei sarkanu banti ap kaklu, jo tautai ir jāzina savi varoņi. Kopēja Velga gan pasmīn un saka, ka uz šitādu cirku viņa neparakstīšoties, un medaļu pie Mades krūtīm nebūšot.