Viena maijvaboļu paaudze attīstās 4 gadus. Pieaugušās lido galvenokārt maijā, jūnijā, barojas ar koku lapām. Vēlāk mātītes augsnē apmēram 10 - 12 centimetru dziļumā iedēj olas. Drīz pēc tam izšķiļas kāpuri un sāk baroties ar augu saknēm un to trūdošajām daļām. Otrajā, trešajā un ceturtajā dzīves gadā, kad tie ir jau paaugušies, kāpuri sāk nodarīt kaitējumu kultūraugiem. Maijvaboļu masveida savairošanās visbiežāk atkārtojas ik pēc 4 gadiem.
Entomologs Mārtiņš Kalniņš stāsta, ka maijvaboļu skaitu regulē aukstuma periodi un nokrišņu daudzums pavasarī, vējains laiks (pavasarī - vasaras sākumā), kā arī kāpuru slimošana ar dažādām bakteriozēm un mikozēm. Maijvaboļu daudzumu ierobežo arī putni (piemēram, mājas strazdi, kaijas) un citi kukaiņi (kāpurmušas, lielās skrejvaboles). Protams, vienmēr ir svarīgi arī vietējie faktori - zemes izmantošanas un apstrādes veids.
- Dabā viss notiek cikliski, īpaši labi to var novērot kukaiņu pasaulē. Ir gadi, kad apstākļi ir labvēlīgi maijvaboļu attīstībai, tādēļ arī šajā laikā var novērot masveidīgu šīs sugas savairošanos, piemēram, mazdārziņos. Bet vienmēr pēc tādiem periodiem nāk "atslābums", kad liekas, ka šī suga no konkrētās teritorijas vispār ir pazudusi. Diemžēl pēc kāda laika atkal seko uzplaukuma periods, - atgādina entomologs Jānis Gailis.
Apkarošanas veidi:
Vaboļu (lai samazinātu izdēto olu skaitu) un kāpuru (lai samazinātu pašus sakņu grauzējus un nākamās paaudzes radītājus) salasīšana un iznīcināšana, piemēram, izbarojot vistām, cūkām. Šis ir viens no senākajiem un arī izplatītākajiem apkarošanas pasākumiem.
Augsnes mehāniska apstrāde un apēnošana ar lauksaimniecības kultūrām (piemēram, kartupeļiem, rudziem). Īpaša uzmanība jāpievērš atmatām, jo, piemēram, divreiz ecētajos laukos kāpuru ir mazāk.
Redzot, ka augs nīkst, vēlams atrakt saknes un nolasīt tur esošos kāpurus vai pat augu pārstādīt.
Lai kāpurus būtu vieglāk atrast, tos var pievilināt, aptuveni 10 cm dziļā vadziņā ieliekot sagrieztas kartupeļu šķēles un pēc pāris dienām, vadziņu atraušot, savākt tur barojošos kaitēkļus.
Bieži maijvaboļu kāpuri dārzā nonāk kopā ar kompostu. To pirms izmantošanas ieteicams izsijāt, izlasot ciemiņus.
Pavasarī zem dažādiem kokiem, kur maijvaboles savākušās masveidā, paklāj plēvi vai audekla gabalu un lapotni nopurina. Agri no rīta vaboles ir mazkustīgas, tāpēc tās viegli nokrīt. Kukaiņus savāc un iznīcina. Diemžēl pastāv iespēja, ka pat no 4 %, kas palikuši nenolasīti, var attīstīties jauna populācija tādā pašā daudzumā.
Latvijā nav reģistrēts neviens insekticīds, ko atļauts lietot maijvaboļu vai to kāpuru iznīcināšanai ar fumigācijas metodi. Tomēr kukaiņu barošanās periodā kokus, uz kuriem tie koncentrējušies, var apsmidzināt ar speciālu insekticīdu nīmazals, kas bremzē olu dēšanu.
Jāņem vērā, ka neviens no ieteiktajiem veidiem (pat ķīmiskie) simtprocentīgi nepasargā augus. Tomēr, ja šos pasākumus veic regulāri un kombinējot, maijvaboļu skaitu iespējams ievērojami samazināt. Papildus vēl var izlikt būrīšus mājas strazdiem (par saviem ķiršiem nevajadzētu uztraukties, jo ap ogu laiku putni tās ēdīs jau Lietuvā vai vēl tālāk).