siltumnica
Foto: PantherMedia/Scanpix

Kāda apkure ir visekonomiskākā lielās plēves siltumnīcās? Dzīvojam diezgan tālu laukos. Un kā izdevīgāk ierīkot laistīšanu siltumnīcās uz galdiem, kur novieto podiņus? Alumīnija galdi sanāk dārgi. Jautā Envija Kurzemē.

Apkure un siltumizolācija

Atbilde atkarīga no tā, ko uzskata par lielu siltumnīcu un kā to plāno izmantot. Bieži vien sanāk izdevīgāk siltumnīcu nemaz neapkurināt un izmantot tikai pavasara – vasaras periodā.

Ar dubulto plēvi segtas 100 – 1000 m2 lielas siltumnīcas zemnieki visbiežāk piesilda ar paštaisītām vai pirktām taupības krāsniņām. Populāras ir Bullerjan krāsnis, bet tās ir padārgas.

Lai veicinātu vienmērīgu siltuma izplatīšanos visā siltumnīcā, ir vērts izmantot ventilatorus: piemēram, 1000 m2 lielai siltumnīcai nepieciešami vismaz divi ventilatori (skaits atkarīgs no ventilatoru jaudas), 100 m2 siltumnīcai pietiek ar vienu.

Elektriskie sildītāji ar ventilatoriem ir pārāk dārgi, tādus vērts izmantot tikai mazajās amatieru siltumnīcās, lai paglābtu augus no salnām. Arī siltuma ģeneratori, kas darbojas ar dīzeļdegvielu (tā sauktās raķetes) var būt tikai īslaicīgs risinājums, sargājot augus no pavasara salnām. Firmas, kas tirgo siltumnīcu aprīkojumu, mēdz piedāvāt gāzes siltumģeneratorus, tos var izmantot arī siltumnīcas apkurei ilgāku laiku (it sevišķi, audzējot aukstumizturīgas kultūras – redīsus, spinātus, salātus, prīmulas, atraitnītes). Tomēr tik sniegotā un aukstā ziemā, kā pērn un šogad šie siltumģeneratori nespēj nodrošināt ne augu vajadzības pēc siltuma, ne arī nokausēt sniegu no jumta. Turklāt gāzes apkure kļūst arvien dārgāka.

Ja siltumnīcā vēlas audzēt dēstus pārdošanai vai arī agrīnos gurķus un tomātus, ieteicamāk būtu izmantot centrālo apkuri. Labāk sienas pa perimetru apjozt ar vairākām neliela diametra (ap 5 – 6 cm) caurulēm, nekā izmantot sadzīves radiatorus, kuros visai drīz sakrājas putekļi un tādējādi samazinās siltuma atdeve. Turklāt radiatoros vienmēr būs iespēja paslēpties kaitēkļiem un slimību ierosinātājiem. Centrālapkurei var izmantot jebkuru malkas katlu, ko piedāvā māju apsildei.

Ļoti perspektīva ir siltuma sūkņu (zeme–gaiss) izmantošana, bet siltumnīcu apsildei tas pagaidām ir par dārgu.

Ja siltumnīcu vēlas apkurināt, vispirms jānodrošina kārtīga siltumaizolācija. Vislabāk izmantot dubultās plēves segumu, ar gaisa turbīnu nodrošinot gaisa spraugu starp abām plēves kārtām, lētāks variants – atdalīt kārtas ar stingri nospriegotām auklām. Jāpadomā arī par siltuma tamburu durvīs, drošāk iekārtot ieeju siltumnīcā caur katlumāju, bet durvīm un ejai jābūt pietiekami platām, lai netraucētu kūdras, kastu, podiņu pārvietošanu.

Jāpadomā par nodrošinājumu ar laistāmo ūdeni. Sūknim, tāpat visām caurulēm (šļūtenēm) jābūt ar pietiekamu siltumizolāciju, lai sals netraucētu ūdens piegādi.

Audzējot dēstus, nepieciešama laba siltumizolācija no grīdas. Dēstu kastes un kasetes jānovieto uz putuplasta plāksnēm vai koka paliktņiem. Lai novērstu infekcijas izplatīšanos, tie jāapsedz ar plēvi,

Dēstu galdi un laistīšana

Lētus galdus dēstu audzēšanai var izgatavot arī no koka dēļiem. Virsmu noklāj ar putuplasta plāksnēm (daži izmanto šīferi) un nosedz ar plēvi. Ja visapkārt galda virsmai izveido nelielas (apmēram 10 cm augstas) sieniņas un noklāj tās ar plēvi, sanāk baseinam līdzīga konstrukcija. Vienā galda galā var ierīkot ūdens (barības šķīduma) padevi, šim nolūkam izmantojot speciāli pievadītu cauruli ar krānu galā vai arī parastu šļūteni. Otrā galda galā ierīko aizveramu noteku liekā ūdens novadīšanai. Šādu galdu var izmantot laistīšanai ar uzpludināšanu, tā atdarinot ārzemēs populāro metodi, ko galvenokārt lieto profesionāļi, audzējot dēstus minerālvates kubos vai lielākos podos. Baseinu piepilda tā, lai ūdens līmenis būtu 2 – 3 cm, un pēc kāda laika (parasti pēc 10 – 15 minūtēm) neizdzerto ūdeni notecina drenāžā. Svarīgi, lai galda virsma būtu līdzena un ar nelielu slīpumu.

Ja šī metode šķiet par sarežģītu, uz galdiem novietotos podiņus var laistīt vienkārši no šļūtenes, padzirdinot katru augu atsevišķi.

Ērti izmantojams kapilārais augsnes pārklājs, ko ražo firma "Capatex", bet Latvijā izplata SIA "Agrimatco Latvia". Tas ir speciāls polipropilēna audums, kas sastāv no vairākiem slāņiem. Pateicoties kapilāru struktūrai un lielajai ūdens uzsūkšanas spējai (materiāls spēj uzsūkt piecreiz vairāk nekā pats sver), liekais mitrums no podiem nonāk audumā un brīvi pārvietojas uz sausākām vietām, kur to viegli var uzņemt citi augi. Tā būtiski samazinās mitruma un mēslojuma zudumi, arī augi jālaista retāk. Pārklājs ir izturīgs pret ultravioleto starojumu, tas netrūd un neirst, tādēļ to var izmantot vairākus gadus.

Piedāvājumā ir arī pārklājs ar polietilēna slāni, tādu klāj tieši uz augsnes vai koka virsmas. Ja šāda slāņa nav, virsma vispirms jānosedz ar plēvi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!