Mētelis guļbūvei - trīs varianti  (3)

Skaidbetons

Guļbūves mājām līdz ar daudzām patiesi brīnišķīgām īpašībām ir arī vairāki trūkumi, kādi piemīt dabiskam materiālam. Koka māja pēc uzcelšanas turpina mainīt izmērus. Ilgākā laikā blīvējumi zaudē dabisko elastību, sāk parādīties spraugas un sienas plaisā. Galvenais - jaunie būvnormatīvi paredz tik augstus siltumizolācijas koeficientus, kādus ar standarta guļbūves baļķiem vairs nevar sasniegt.

Vienkāršs un ekoloģisks siltināšanas veids, izmantojot tikai vietējās izejvielas, ir koka mājas saprecināšana ar skaidbetonu. Savulaik laukos, sajaucot skaidas ar kaļķi, mālu, ģipsi, cementu (saistviela), sanāca labu labais siltumizolācijas materiāls - fibrolīts. Tagad celtniecības vajadzībām fibrolītu rūpnieciski iegūst, sajaucot garas un plānas skujkoku skaidas, sauktas par koka vilnu (vāciski - holzwolle), pusi uz pusi ar cementu un pievienojot koksnes mineralizētājus - kaļķi, ģipsi, alumīnija sulfātu vai šķidro stiklu. Mājas apstākļos labu fibrolītu grūti iegūt. Toties var izgatavot arbolītu un skaidbetonu. Arbolītu iegūst, sajaucot zāģskaidas un ēveļskaidas (50 % no svara) un pievienojot tām cementu (vismaz 10 %), ģipsi, kaļķi (kopā apmēram 40 %). Visvieglāk sarūpējams ir skaidbetons. Daži speciālisti iesaka šādu recepti: 1,5 daļas portlandcementa, 2 daļas kaļķa, 5 daļas rupju skaidu, 2 daļas smalku zāģskaidu un 2 daļas sijātas grants. Citi iesaka šādu: 21 tilpuma daļu gadu nostāvējušos zāģskaidu, 7 daļas dzēstu kaļķu, 4 daļas smalkas grants un 1 - 1,5 daļas portlandcementa.

Materiāls ir mitrumizturīgs. Pat neapmestām skaidbetona ēkām, kas gadiem ilgi atrodas zem klajas debess, nemana nekādus bojājumus. Materiāla izmaksas atkarīgas no tā, cik lēti var iegūt izejvielas, galvenokārt skaidas. Ja tās no tuvējā gatera var atvest par simbolisku samaksu, skaidbetons ir vislētākais no siltināšanas materiāliem, kas prasa tikai paša roku darbu. No tā var veidot nesošās sienas, izolējošu konstrukciju plānām starpsienām, tas noder koka sienu remontam un siltināšanai.

Skaidbetons ļoti labi savienojas ar koku, jo krietnā proporcijā tā sastāvā esošais kaļķis novērš lieka mitruma rašanos, smiltis dod stingrību, bet cements nodrošina saķeri. Tā kā materiālā ir daudz koka skaidu, tam ir laba siltumizolācija, tāpēc jau 35 - 40 cm biezas sienas var veidot māju, kas atbilst jaunajiem siltumu taupošajiem normatīviem.

Visvienkāršāk skaidbetonu var pagatavot, uz līdzena laukuma sausā veidā sajaucot kaļķus ar portlandcementu, granti un pievienojot mitras zāģskaidas. Mūsdienās gan bez liekas šaubīšanās izmanto parasto betona maisītāju.

No kuras puses?

Vienkāršais jautājums, kuru pusi siltināt - iekšpusi vai ārpusi, nemaz nav tik vienkāršs. Siltinot ārpusi, visa siena tiek izbīdīta uz āru attiecībā pret jumtu, un būtu arī attiecīgi jāpagarina jumta spāres. Logi paliek vecās sienas plaknē, tā veidojas mazi aukstuma tilti. Fasāde zaudē savu guļbūves šarmu, lauku ainava - raksturīgu kultūrvēsturisku elementu. Siltinot iekštelpas, samazinās telpas lietderīgā platība, mainās koka sienas izskats. Protams, savs vārds jāsaka speciālistiem, kuri karo ar negantajiem aukstuma tiltiem. Daži meistari iesaka tieši iekšpuses siltināšanu kā vienkāršāku variantu, kam mazāk negatīvu blakņu. Mājas sienām noņem liekās līstes, ar sfagnu sūnām, linu vai kaņepāju pakulām aizdrīvē baļķos spraugas un ik pēc 60 - 70 cm pienaglo 2,5 cm biezas līstes, kuru platums atkarīgs no plānotās siltinājuma kārtas. Iekštelpās tai nevajadzētu būt lielākai par 6 centimetriem. Pie līstēm pieskrūvē veidņus, iepilda mitro skaidbetonu un kārtīgi ar stampu noblietē. Kad pildījums apžuvis, veidņus noņem un uzstāda augstāk tā, lai apakšējais dēlis pilnīgi segtu gatavo augšmalu. Pašu augšējo malu piemet un nolīdzina. Kad siena izžuvusi, to var apdarināt, pie sienā palikušajām veidņu līstēm pieskrūvējot riģipsi vai kokšķiedru apdares plāksnes. Iespējams arī veidot tradicionālo apmetumu (3 daļas smilšu, 1 daļa cementa), to vēlāk špaktelējot un krāsojot. Īpaši smalki būtu izmantot kaļķu apmetumu (1 daļa kaļķu, 3 daļas smilšu). Kaļķu apmetums ir grubuļaināks, labāk elpo un daudz vairāk piestāv tradicionālajai guļbūvei. Siltinot ārpusi, darbu kārtība ir tāda pati, bet var likt biezāku siltinājuma kārtu un pat atstāt sienas neapstrādātas, ja sirdij tīkama ir raupja faktūra un askētiskā cementa krāsa (to viegli pārkrāsot priecīgāku).

Tā kā ir aiztaisītas gaisa spraugas, kas atradās aiz vecās kājlīstes, liekot jaunas, grīdā ik pēc 50 cm jāizurbj caurumiņi. Papildus esošajam bēniņu siltinājumam var uzbērt kaļķu un skaidu maisījumu, vēl labāk - krietnu kūdras kārtu, kuras savdabīgais aromāts ļoti nepatīk visādiem kaitēkļiem.

Izturīgā akmens vate

Akmens vate joprojām ir viens no ekonomiskākajiem un izturīgākajiem ēku siltināšanas līdzekļiem. Akmens vate elpo, to nevajag no koka sienas atdalīt ar kādu speciālu plēvi. - Koka mājām ar minerālvati vislabāk siltināt ārsienas, - uzskata SIA "Rockwool" vadītājs Māris Želvis. - Siltinot iekšējās sienas, samazinās telpu lietderīgā platība un jāuzmanās no nepareizas rasas punktu rašanās sienās. Pirms ārsienu siltināšanas to spraugas noblīvē ar speciālas blīvlentes strēmelēm. Tad ar 50 - 60 cm soli pie ārsienām piestiprina 10 - 15 centimetrus biezas līstes, starp kurām iespiež attiecīga biezuma un par centimetru platākas, mīkstas akmens vates plāksnes. Nosiltināto sienu nosedz ar kokšķiedru tvaika plātni vai lētāko vēja plēvi. Konstrukcijai pienaglo 30 x 30 mm līstes, pie tām - apdares dēlīšus vai plātnes. Fasādes ventilāciju nodrošina 3 cm vēja sprauga. Ja ir bažas par grauzēju invāziju, gar siltinājuma malām piestiprina metāla sietu. Ja sienu vēlas apmest, kokšķiedru vietā var izmatot fibrolīta pretvēja plāksnes vai vēl labāk - uzreiz ar dībeļiem piemontētas īpašās fasādes siltināšanas akmens vates plāksnes. Tās atliek aplīmēt ar sietu, apmest un sagatavot krāsošanai. Siltinot neapkurinātus bēniņus, jāaizvāc uzbērto veco siltinājumu, tad uz griestiem noklāj tvaika plēvi, ko nosedz ar 15 - 25 cm biezu beramās vates kārtu vai ruļļveida akmens vati. Protams, pirms mājas siltināšanas vēlams konsultēties ar kādu praktiķi.

Ekovate

Ekovate ir pašlaik populārs siltināmais materiāls. Tās sastāvā ir 89% celulozes, ko iegūst no pārstrādātas avīžu (ne žurnālu!) makulatūras un 11 % bora savienojumu. Tā ir antiseptiska un grūti degoša. Labo siltumizolācijas koeficientu nodrošina 85 % - 92 % ekovatē esošais gaiss. Ar vati siltinot mājas ārpusi, var izvēlēties gan sauso, gan slapjo metodi. Siltināšana ir vienkārša. Pie guļbūves sienas 500 - 600 mm attālumā piestiprina 150 mm biezas latiņas, ar speciālu iekārtu starpās iepūš mitru ekovati un izlīdzina ar speciālu frēzi. Darbs jāveic sausā laikā, sienai nedēļu pēc piepildīšanas jāžūst un tā jāsargā no nokrišņiem. Siltinot ar sauso metodi, pie līstēm piestiprina pretvēja plāksnes un to augšpusē izveido caurumus, kuros ievieto caurules uzgali un nišu piepilda. Tādējādi panāk lielāku siltinājuma blīvumu, ir mazāk nokrišņu izraisītu problēmu sienas žūšanas laikā, tomēr mitrā metode vairāk piemērota nelīdzenām sienām. Siltināto sienu pārklāj ar kokšķiedru (piemēram, 125 mm, vai 250 mm Isoplat) vai fibrolīta pretvēja plāksni un izvēlas piemērotāko apdari. Ja lieto apšuvuma dēlīšus vai dekoratīvo plātni, starp tiem un kokšķiedras plātni atstāj 30 mm gaisa spraugu. Izmantojot fibrolīta pretvēja plāksnes, uz tām uzreiz var klāt apmetumu, un, ja vēlas, krāsot. Siltinot iekštelpas, latiņas nosedz ar mēbeļu kartonu un pārseguma materiālu, piemēram - riģipsi. - Tomēr, - uzskata RB Projektu biroja projektu vadītājs Kaspars Dzeguze, - mēbeļu kartona vietā labāk izmantot aktīvo tvaika barjeru, kādu piedāvā "Eltete". - Siltinot bēniņus, izmanto sauso metodi un ekovati vienmērīgi iepūš 200 mm biezā kārtā.

Siltinot ar skaidbetonu, starp kārtām nevajag likt nekādas plastmasas plēves. Dabīgs sader ar dabīgu, un materiāli paši lēnām elpo.

• Siltinot guļbūvi, jāizvēlas starp mājas mikroklimatu vai ārējo izskatu, jo tie siltinot tiks izmainīti. Ja mājai ir skaista fasāde, to nevajadzētu aiztikt.

• Ja ir siltinātas iekštelpas, kokam raksturīgo gaisotni var atgūt, sienas apšujot ar biezākiem koka apdares dēļiem. Ideāli apdares dēļi sanāk no ciedra koka, kas ilgstoši telpā radīs veselīgu atmosfēru.

• Interesantus sienas apdares elementus var iegūt no pašu dārzā nozāģētiem veciem augļu kokiem.