Skandāls akvārijā jeb Kādas zivis dzīvos saderīgi?  (4)

Kauslīgās un atturīgās

Visticamāk, skandalētāji akvārijā ir cīnītājzivis (Betta splendens). Tās ir vienas no iecienītākajām dekoratīvajām zivtiņām, jo nav izvēlīgas - var dzīvot pat pavisam mazā 5 litru tilpuma akvārijā un itin labi iztiek bez skābekļa padeves. Tās ir ļoti krāšņas - ar plīvojošu asti un selekcijas ceļā iegūtiem daudziem krāsu toņiem. Diemžēl šīs skaistās zivtiņas ir ļoti nesaticīgas, tādēļ drošības labad labāk tās turēt pa vienai. Ja tomēr vēlas iegādāties visu ģimeni, vienam tēviņam vajag divas vai trīs mātītes. Arī tad nevar galvot, vai kādā rītā neatradīsiet cietušo ar apgrauztām spurām!

Ja gribas vairāk dažādības, vienā akvārijā ar kareivīgajām cīnītājzivīm var turēt nažuzivis (Apteronotus albifrons), kas pieder pie elektrisko zivju klana. Nažuzivis ir flegmatiskas - paēd un nolien augu pudurī nosnausties. Ar tām kauslīgās cīnītājzivis kašķi nemeklē, jo naži drīz tos pāraug - var sasniegt vairāk nekā 30 centimetru garumu.

Turpretī Āfrikas cihlīdas piemēram, sarkanais hromis (Hemichromis lifalili) pagalam necieš citu sugu zivis. Arī savā starpā ir ķildīgas, kaut gan ģimeniskās saites tām nav svešas - dibina pārīšus un aizsargā no citām bara zivīm. Nav jēgas akvārijā likt augus, ja nu vienīgi anūbijas, kuru cietās lapas tie nevar apgrauzt.

Nesabiedriskas ir arī visiem pazīstamās zelta zivtiņas (Carassius auratus), saimi akvārijā var veidot tikai sugas ietvaros. Populārākās šķirnes: 'Red Cap' (pazīšanās zīme šīm sarkangalvītēm ir sarkans pauguriņš uz galvas), 'Black Moor' (tulkojumā no angļu valodas - melnais teleskops, ar lielām, uz priekšu izvirzītām acīm), 'Lion Head' (dažādu paveidu lauvas galvas) u. c. Lai zelta zivtiņas labi justos (jo tās izaugot vidēji sasniedz ap 20 centimetru garumu), akvāriju izraugās, rēķinot 10 litrus uz vienu indivīdu. Nepieciešama arī rupja grunts, kur tām pēc patikas lodāt.

Miermīlīgās un saderīgās

Saticīgas zivis, kas neiebilst pret kaimiņiem, ir piesūcekņu sami, piemēram, ancistrsams (Ancistrus). Tie izaug lielāki par apakšīrniekiem, sasniedzot ap 15 cm garumu. Jau pusaudžu vecumā samiem uz galvas un sāniem parādās ādas izaugumi, kas vēlāk pārtop par krāšņiem vēdekļveida ragiem.

Sami ir darbīgi, taču strādā naktsmaiņā - diennakts tumšajā laikā ar snuķīti notīra aļģes no akvārija sieniņām.

Mazulītes gūpijas (Poecilia reticulata) var izmitināt neliela izmēra akvārijā kopā ar vairāku citu miermīlīgu sugu zivtiņām, piemēram, pecīlijām (Xiphophorus maculatus), kas labprāt mīt bariņā (vēlams, lai uz divām pecīliju dāmītēm būtu viens puisietis).

Lēnīgajām gūpijām kaimiņos noteikti neder barbes (Barbus) - tās ir žiperīgas un enerģiskas, veido barus, bet var apdraudēt gūpijas. Savukārt barbēm līdzvērtīgi kompanjoni ir stikla sami (Kryptopterus bicirrhus), kas vēlas dzīvot bariņā, tāpēc jāiegādājas uzreiz vairāki.

Arī spurlapes (Pterophyllum scalare) labprāt piebiedrojas dažu sugu barbēm. No Amazones nākušās spurlapes uzskata par īpaši krāšņām, tām vajadzīgs liela izmēra akvārijs, jo šīs zivis ātri izaug (sasniedz 20 centimetru garumu) un viegli iejūtas starp citu sugu zivīm, lielā akvārijā tās var uzturēties arī kopā ar nažuzivīm. Spurlapes var pieradināt ēst no rokas. Vienīgi par līdzbiedriem nedrīkst izraudzīties neonus (Paracheirodon innesi), jo šīs sīkās labirintu zivtiņas ir spurlapu barība savvaļā.

Ļoti interesanti izskatās, ja akvārijā ir tikai neoni - zilie, sarkanie, melnie un parastie. Tie atgādina fosforizētus krāsainus, peldošus punktiņus. Taču neonus var droši laist kopā ar gūpijām vai samiņiem.

Viena no apburošākajām samiņu sugām ir Corydoras panda - ķermeņa krāsojums savā ziņā arī atgādina pandas kažoku ar melniem plankumiem. Tāpat kā Corydoras dzimtas pārstāvji, arī šie samiņi ir miermīlīgas kompāniju zivis, kas dzīvo paši savā bariņā, bet biedrojas arī ar citām tikpat saticīgām zivīm.

Eksotiskās skaistules

Ieejot zooveikalā, vispirms skatienu piesaista spilgtas prāva auguma zivis, kas cienīgi slīd akvārijā. Tie ir diskusi (Discus) - vienas no lielākajām dekoratīvajām zivīm, kas izceļas ne vien ar krāšņu izskatu, bet arī ar maigu raksturu. Tās labprāt dzīvo pulciņos, sākot no trim zivīm, un arī neiebilst pret mazajām enerģiskajām labirintu zivtiņām neoniem, tāpat dažu sugu samiņiem. Diskusu un citu apakšīrnieku skaits gan atkarīgs no akvārija lieluma (vismaz 150 litru).

Skaistuli bezdelīgzivi (Monodactilus) dēvē par šova klases zivi. Pēc izmēriem šis interesantais vienpatnis līdzīgs diskusiem, garumā sasniedz 15 centimetrus, augstumā - 8 centimetrus. Atšķirīgais - bezdelīgzivij nepieciešams sāļais jūras ūdens. Tādēļ vienā kompānijā ar to der tikai balonzivs (Tetraodon), kas arī pieder pie sālsūdens iemītniecēm. Balonzivīm ķermeni klāj raupja āda un, jaušot briesmas, tās piepūšas kā baloni.

Konsultēja veikala "Zoolukss" direktore Viktorija Bulgakova.