Astoņi padomi zirņu audzēšanā  (1)

Kāpēc lielie, brūnie zirņi dažu vasaru piemājas dārziņā izaug tīri, bet citugad - tārpaini? Šogad labi, ja trešā daļa zirņu lietojama, pārējie izmetami. Kurā audzēšanas (vai varbūt uzglabāšanas) posmā pieļauta kļūda? Kā pareizi rīkoties, lai izaudzētu normālus, garšīgus brūnos, tāpat arī zaļos, saldos zirņus ģimenei visam gadam? Varbūt tā ir tikai kāda apstākļu sakritība?

Zirņus bojā vairāki kaitēkļi. Lai ar tiem sekmīgi cīnītos, svarīgi zināt kaitēkļa sugu un tā attīstības ciklu.

Galvenie kaitnieki

Zirņu sēklgrauzis (Bruchus pisorum). Pārziemo pieaugušie īpatņi - sīkas, tikai 5 - 6 mm garas, brūnas vaboles ar pelēkiem, dzelteniem vai melniem plankumiem. Tās ziemo bojātos zirņos (sēklās), kā arī atklātā laukā, zemsedzē. Zirņu ziedēšanas laikā vaboles iznāk no ziemošanas vietām un barojas ar ziedputekšņiem, ziedlapiņām, lapām vai pākstīm. Nedaudz vēlāk katra vabole uz pāksts izdēj vienu vai vairākas iegarenas formas dzeltenas oliņas, no kurām pēc 1 - 3 nedēļām izšķiļas kāpuri. Tie ātri vien iegraužas pākstī un ieurbjas sēklās - pa vienam kāpuram zirnītī.

Kāpurs ir gaišs, ar brūnu galvu. Tas samērā ilgi (5 - 6 nedēļas) barojas pākstīs, pamatīgi bojājot ražu. Interesanti, ka invadētie zirņi izdala siltumu, tā paātrinot kāpuru attīstību. Pieēdušies kāpuri vasaras beigās iekūņojas (turpat zirņos), bet pēc divām nedēļām no kūniņas izšķiļas jauna vabole, kas izgrauž pākstī apaļu izeju un meklē vietu pārziemošanai. Sezonā attīstās tikai viena paaudze. Nobriedušus, sausus zirņus kaitēklis nebojā, bet mēdz tajos pārziemot.

Tumšais zirņu tinējs (Laspeyresia nigricana). Pieauguši īpatņi ir mazi, tumši brūni tauriņi ar 13 - 17 milimetru spārnu platumu. Kāpurs ir līdz 14 milimetrus garš, sākumā tas ir balts, vēlāk - dzeltens ar tumšu galvu. Pārziemo turpat augsnē, iekūņojies blīvā, ovālā kokonā. Maijā turpat veidojas kūniņa un pēc 10 - 18 dienām (parasti jūnija beigās vai jūlijā) izlido tauriņš. Pirmie izlido vanagzirņu, dedestiņu un citu savvaļas tauriņziežu ziedēšanas laikā, vēlāk tie ir atrodami arī zirņos un vīķos. Tauriņi lido vakara stundās, to mūžs ir īss (10 - 14 dienas). Apmēram četra līdz septiņas dienas pēc izlidošanas sāk dēt - pa vienai vai pa divām trim oliņām uz lapām un pielapēm, retāk uz zirņu stublāja un pākstīm. Masveidā tas notiek jūlijā, dēšana ilgst 25 - 30 dienas. Pēc 8 - 15 dienām no oliņām izšķiļas kāpuri, kas caur pāksts mugurdaļu iegraužas pākstī un sāk baroties ar briestošām sēklām. Parasti pākstī ir viens, retāk divi līdz četri kāpuri. Attīstījies kāpurs izgrauž caurumu pākstī, nokrīt zemē un tur veido kokonu, bet jaunāki kāpuri parasti aiziet bojā. Šis periods ilgst no jūlija beigām līdz septembra pirmajām dienām, zirņu sēklas parasti tad jau ir gandrīz nogatavojušās. Kaitēkļa attīstība ir atkarīga no augsnes un gaisa temperatūras. Visstraujāk tinēja kāpuri attīstās, kad gaisa temperatūras +21...+25 grādiem un relatīvais gaisa mitrums 70 - 90 %.

Ja temperatūra ir zemāka par +12...+13 grādiem vai augstāka par +32 grādiem, kaitēkļi nav tik dzīvotspējīgi. Karstā un sausā laikā zirņi strauji nogatavojas un kaitēkļi nepagūst pietiekami saēsties. Bieži nokrišņi traucē tauriņu lidošanu un noskalo oliņas no augiem (mazdārzā šai nolūkā zirņus var laistīšanu dienas vidū). Ziemas kokonu veidošanās sākas, kad diennakts vidējā temperatūra ir +11 grādiem un dienas garums sasniedzis 14 stundas. Labvēlīgos laika apstākļos var izveidoties otrās paaudzes kāpuri, bet parasti tie nepārziemo. Sekmīgai kaitēkļu pārziemošanai nepieciešama sniega kārta.

Ieteikumi

1. Sēj tikai veselas, kaitēkļu nebojātas sēklas. Vislabāk tās pirkt veikalos, jo sēklaudzētāju firmas stingri kontrolē kvalitāti. Ja grib sēt pašu audzētas, jāpārbauda gandrīz katrs grauds.

2. Audzējot zirņus lielākā platībā, noteikti jāievēro augseka: jāsēj pietiekami tālu no lauka, kur zirņi audzēti iepriekšējā gadā. Mazdārziņā augu maiņa nelīdzēs, jo kaitēkļi pārlidos no vecās dobes uz jauno.

3. Kaitēkļu izlidošanu pēc ziemošanas ietekmē aktīvo temperatūru summa. Agri iesētie zirņi parasti tad jau sāk ziedēt un paspēj izveidot tīras sēklas, pirms uzbrūk kaitēkļi. Vēlākus zirņu sējumus un vēlīnās šķirnes kaitēkļi apdraud vairāk.

4. Labs palīgs cīņā ar tumšo zirņu tinēju ir spožlapsenītes trihogrammas, bet ir svarīgi zirņu ziedēšanas laikā izlaist tās vairākas reizes ar vienas nedēļas intervālu. Trihogrammas tālu nelido, lielākā laukā tās jāizlaiž aptuveni ik pēc 20 - 40 metriem, uz vienu hektāru 50 000 - 80 000 (jeb 0,5 - vienu gramus) spožlapsenīšu.

5. Laistīšana jūlijā dienas vidū palīdz veicina zirņu augšanu un palīdz noskalot tinēja oliņas.

6. Zirņu kaitēkļu izplatību veicina tauriņziežu dzimtas savvaļas augi. Nav jāļauj tiem augt un briedināt sēklas zirņu sējumu tuvumā.

7. Lietošanai zirņos 2. un 3. reģistrācijas klasē iekļauti vairāki insekticīdi: Decis 2.5. e.k., Fastac 50, Kestac 50, Karate Zeon 5 CS, Sumialfa 5 e.k., bet augu aizsardzībā apmācītiem lietotājiem pieejams arī Decis Mega, Ciperkils 250 e.k., Fury 100 E, preparātus drīkst lietot pēc zirņu ziedēšanas. Tie visi ir pieskares iedarbības insekticīdi - efektīvi tikai tad, ja trāpa uz pieaugušiem kaitēkļiem to barošanās un olu dēšanas laikā. Pret kāpuriem tie nepalīdz. Vaboles un tauriņus parasti nepamana, bet gadās, ka, veicot smidzinājumus pret citiem dārza kaitēkļiem, vienlaikus (un pilnīgi netīšām) apkaro arī zirņu kaitēkļus.

8. Pārziemojošo kaitēkļu skaitu mazina augsnes uzaršana vai uzrakšana rudenī.