Purpura varde ir lielās zemes vardes paveids, kuru atklāja tikai 2003. gadā. Tā izskatās līdzīga purpurkrāsas želejas masai. Vardei ir maza galviņa ar snuķi. 150 miljonu gadu laikā šis reptilis praktiski nav mainījies. Mūsdienās tā sastopama Indijas kalnos.
Haizivs-goblins tā nosaukta dīvainā izskata dēļ: tās purns beidzas ar garu, knābjveidīgu izaugumu, bet lielos žokļus iespējams izbīdīt tālu uz āru. Arī tās krāsa ir neparasti, gandrīz rozā, bet āda – puscaurspīdīga, caur to redzami asinsvadi. Lielākā zināmā šāda haizivs bija 3,8 metrus gara un svēra 210 kilogramus.
Bezspalvainajai pelei ir ļoti plāna, gandrīz caurspīdīga āda, bet visu ķermeni klāj grumbainas rieviņas. Gludas ir tikai peles lielās ausis.
Vardeszivs sasniedz līdz 40 centimetru garumu. Šis radījums spēj izdzīvot visdažādākajos apstākļos, tāpēc NASA 1997. gadā to izraudzījās kā vienu no dzīvniekiem, kurus nosūtīt kosmiskā lidojumā, lai pētītu mikrogravitācijas ietekmi.
Almikvi ir nakts dzīvnieks melnā, gaiši vai tumši brūnā krāsā ar īsām ķepām, izstieptu galvas formu, mazām actiņām, kustīgu degunu. Tā ādas dziedzeri izdala sekrētu, kas atgādina kazas smaku.
Vilkzivs ir Dienvidamerikā dzīvojoša plēsoņa, kas izaug līdz 50 centimetrus gara. Pietiek paskatīties uz radījuma zobiem, lai saprastu nosaukuma izcelsmi. Zivs ēd praktiski visu, ko izdodas noķert, turklāt medījuma lielums var pārsniegt pašas zivs lielumu.
Šī bruņurupuča nosaukums matamata tulkojumā no spāņu valodas nozīmē "es nogalinu". Bruņurupucim ir ārkārtīgi plata mute un ļoti mazas acis, kas apvienojumā ar plakano galvu un izaugumiem klāto kaklu padara tā izskatu īpaši biedējošu.
Armadilam jeb bruņnesim ir īsas ķepas ar asiem nagiem, ar kuru palīdzību tas iegūst barību: skudras, vaboles, kāpurus. Barojas arī ar mirušiem dzīvniekiem un augiem.
Kukaiņa koridāla kūniņai ir patiešām biedējošs izskats, tiesa gan, to var novērtēt tikai ar mikroskopa palīdzību. Kordiāls dzīvo Amerikas ziemeļu un centrālajā daļā, Austrālijā un Āfrikā. Var sasniegt 12 milimetru garumu, tiem ir arī gara antena.
Jūras velnu reizēm dēvē par "nabagu omāru" vai jūras eņģeli. Šī zivs dzīvo Atlantijas okeāna ziemeļrietumu piekrastē. Var sasniegt 150 centimetru garumu, sver no 3,5 līdz 7,5 kilogramus, bet nozvejoti arī 25 kilogramus smagi jūras velni. Zivs pārsteidz ar milzīgo, plati atvērto rīkli, kas izskatās kā piestiprināta spēcīgajai astei.
Aer-aer jeb Madagaskaras rokkājis ir pasaulē lielākais nakts primāts, kas dzīvo Madagaskaras tropiskajos mežos. Mūsdienās mežu masveidīgās iznīcināšanas dēļ šie pērtiķi pielāgojušies arī dzīvei netālu no cilvēka darbības skartām teritorijām. Tos var viegli ieraudzīt 700 metru augstumā virs zemes. Tēviņš sver 2,5 kilogramus, bet mātīte bieži ir daudz mazāka.
Kailais zemesracējs atgādina miniatūru roni. Tam ir cauruļveidīgs, grumbains ķermenis bez apspalvojuma. Barojas ar saknēm un sakneņiem, sēklām un sīkiem augiem.
Zivs-penis mājo Amazones upē, sasniedz līdz 15 centimetru garumu. Tā ir nāvīgi bīstams parazīts, kas var iekļūt urīnceļos un sagādāt neizturamas ciešanas.
Krabis jetijs. Šo jauno krabju sugu 2005. gadā atklāja Klusā okeāna dienvidu daļā. Krabja spīles klāj gara, gaiši dzeltena spalva. Krabis ir neparasti liels, daži tā īpatņi sasniedz 15 centimetru garumu. Dzīvo 2000 metru dziļumā.
Aksolotls – Meksikas salamandras paveids. Tam ir ļoti jutīga āda un žaunas. Šis radījums elpo caur ādu, var uz neilgu laiku atstāt ūdeni. Dzīves ilgums no 10 līdz 15 gadiem. Piemīt unikāla reģenerācijas spēja – spēj ataudzēt zaudētus locekļus.
Jūras zirneklis-vampīrs mitinās okeāna dibenā Antarktīdā un barojas ar moluskiem un citiem mazkustīgiem jūras iemītniekiem. Savus upurus izsūc ar cauruļveidīgā dzeloņa palīdzību.
Angoras trusis, senākais mājas trušu pārstāvis, izceļas ar garu, zīdainu spalvu. Angoras trušu dzimtene ir mūsdienu Turcijas teritorija. Šobrīd jau ir selekcionētas vairākas angoras trušu šķirnes: franču, angļu, gigantiskais un zīda. Angļu šķirne ir pati mazākā, truši sver 2,3 kilogramus, bet gigantiskā Angoras truša svars var sasniegt pat 10 kilogramus.
Dumbo astoņkājim uz ķermeņa ir ausīm līdzīgas peldspuras. Tas mitinās 300-400 metru dziļumā, var sasniegt 20 centimetru garumu.
Odzeszivij ir milzīga mute ar asiem, ilkņiem līdzīgiem zobiem. Lai gan tā nav vairāk kā 30 centimetrus gara, šī zivs tomēr ir bīstama plēsoņa.
Ukari – Dienvidamerikā dzīvojošs īsastes pērtiķis ar rozā purnu. Lai gan ārkārtīgi atbaidošs, ukari iekļauts Sarkanajā grāmatā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!