'Delfi' pēta: Rīgas zoodārzs – dzīvnieku 'eksportētājs'  (42)

Nesen publiski izskanēja bažas, ka Rīgas zoodārzam neatbilstošu labturības noteikumu dēļ būtu jāatdod baltais lācis Romeo, kuru labprāt uzņemtu citi zoodārzi. Šāds darījums nebūtu nekas īpašs, jo izrādās, ka gada laikā no Rīgas zoodārza aizceļo pat vairāk nekā pusotrs tūkstotis dzīvnieku. Tiesa gan, vairums no tiem ir abinieki, zivis un rāpuļi (ap 1400), kas izšķīlušies un izauguši Rīgā. Tas nozīmē, ka dzīves apstākļi zoodārza iemītniekiem ir atbilstoši.

Radinieki pāroties nedrīkst

"Pērn zoodārzā pēcnācēji bija trešajai daļai dzīvnieku sugu. Tas ir ļoti labs kvalitātes rādītājs. Ja zvēriem būtu nepiemēroti apstākļi un slikta aprūpe, tad mazuļi vienkārši nedzimtu. Rīgas zoodārzā pēcnācēji ir arī retajām sugām, tādām, kuras grūti pavairot. Par to prieks ir vēl lielāks," priecājas Rīgas zoodārza pārstāvis Māris Lielkalns

Kā noskaidroja portāls Delfi, retajām un savvaļā apdraudētajām sugām izveidotas starptautiskas vairošanās programmas, kurās piedalās arī Rīgas zoodārzs. Rīgā dzīvo 32 European Endangeredspecies Programme (EEP) sugu pārstāvji.

EEP iesaka zoodārziem sapārot konkrētus dzīvniekus, lai nebrīvē neveidotos tuvradnieciskās krustošanās gadījumi un zoodārzos mītošie dzīvnieki būtu ar labiem gēniem. Lai izvairītos no neveiksmīgas krustošanās, regulāri jāgādā neradniecīgi dzīvnieki. Atvedot svešu tās pašas sugas pārstāvi, tiek radītas iespējas, lai grupā dzimtu vai izšķiltos pilnvērtīgi mazuļi.

Zooloģiskie dārzi iespēju robežās cenšas īstenot EEP ieteikumus, taču ne vienmēr cilvēku domas par labākajām precībām sakrīt ar pašu dzīvnieku vēlmēm. Piemēram, tīģerienes Astras saprecināšanas mēģinājumi ar sugasbrāļiem no Tallinas un Kauņas bija neveiksmīgi, jo tīģeriene atraidīja abus puišus. Ir arī laimīgi stāsti, piemēram, Amūras tīģeru pārim Vasjam un Katrīnai Rīgā piedzimis mazulis Klifs Grants.

Palielinās dzīvnieku apmaiņu apjoms

Zvēru apmaiņa var notikt arī tad, ja zooloģiskajā dārzā kāda suga veiksmīgi vairojas, un tāpēc pēcnācēji var tikt piedāvāti citiem zoodārziem. Tā no Rīgas zoodārza aizvesto dzīvnieku skaits pēdējos gados ir ievērojami lielāks par atvesto daudzumu.

2007. un 2008. gadā uz citiem zoodārziem aizceļoja 386 dzīvnieki, bet atvesti tika 151. Pēdējos gados dzīvnieku apmaiņa ir kļuvusi vēl aktīvāka. 2009. gadā aizveda 750 dzīvniekus, bet Rīgas zoodārza iemītniekiem pievienojās apmēram 200. Vistālāko ceļu mēroja gadu vecie krēpjvilki - Olints aizceļoja uz Altinas savvaļas dzīvnieku parku Austrālijā, bet Olita un Olivers devās uz Pekinas zoodārzu Ķīnā.

Arī 2010. gadā Rīgas zoodārzam pievienojās vairāk nekā 200 dzīvnieku, bet aizceļoja gandrīz tūkstotis. Aizvesto dzīvnieku skaits turpina pieaugt arī tagad. Pērn aizvesti vairāk kā 1500, bet atvesti nedaudz mazāk kā iepriekš.

2011. gadā noslēgti sadarbības līgumi ar vairāk nekā 50 dažādām kolekcijām. Lielākā daļa no tām bija Eiropas zoodārzu un akvāriju asociācijas (EAZA) dalīborganizācijas Eiropā. Rīgas zoodārzam pievienojušās arī jaunas sugas: melnkakla dzērves, moko un  pundurplanētājkuskusi.

Rīgas zoodārzam, plānojot papildinājumus kolekcijām un domājot par to, kādus dzīvniekus vest no ārvalstīm jāatceras, lai arī cik plašs būtu zooloģiskais dārzs, tas vienalga nevar parādīt visas dzīvnieku sugas. "Plānojot dzīvnieku kolekciju un jaunas ekspozīcijas, īpaši rūpīgi tiek domāts, kādas sugas izvēlēties, lai tās labi justos mūsu klimatiskajos apstākļos un būtu interesantas zooloģiskā dārza apmeklētājiem," skaidro Lielkalns.

Žirafe iesprūst zem tilta

Ir vairāki spilgti dzīvnieku apmaiņas gadījumi Rīgas zoodārzā. Viens no tiem ir vienīgās Latvijā dzimušās zilonītes Zuzannas jeb leģendārās Zuzes pārvešana uz Japānas pilsētas Kobes zoodārzu. Tur viņu toreiz jau gaidīja jauns ziloņpuisis Makss. Tagad abi audzina piecgadīgo puiku Oji.

Pretī Rīgas zoodārzs saņēma Japānas makakus un Japānas dzērves, kuri labi vairojas. Atvestas tika arī sarkanās aras, koijas un vēl dažādi citi dzīvnieki. Dzērvju dāvināšana ir lielas cieņas apliecinājums, jo Japānā šos putnus vērtē ļoti augstu.

Uz Nīderlandes zoodārzu aizceļojuši Rīgas ziloņi Radža un Rupa. Krokodilu meitene Krokse nesen tika pārvesta uz Somiju sava agresīvā rakstura dēļ. No Polijas Lodzas zoodārza uz Latviju atvestas žirafes Periskops, Piks un Usmi, bet no Čehijas Liberecas zoodārza atceļojis Kimi.

Dzīvnieku pārvešana bieži ir piedzīvojumiem bagāts process. Lielo dzīvnieku transports ir dārgs un piņķerīgs pasākums. Lielkalns atceras, kā uz Latvijas robežas sagaidīta žirafe Piks: "Pie robežas piebrauca džips ar augstu piekabi un tālāk uz Rīgu devāmies kopā ar Piku.

Rīgā pārbraucām Salu tiltu un otrā Daugavas pusē priekšā bija dzelzceļa tilts, kurš izrādījās zemāks nekā citi. Ap diviem naktī iesprūdām zem tilta. Par laimi, piekabei, kurā atradās Piks, griestus varēja uzskrūvēt augstāk vai nolaist zemāk. Atvieglojumā nopūtāmies, kad žirafe pielieca galvu un jumtu varēja nolaist zemāk, lai zem tilta izbrauktu veiksmīgi."

Salīdzinājumam, piemēram, Tallinas zoodārzam starptautiskā sadarbība notiek daudz mazākos apmēros. Pēdējo trīs gadu laikā izveidota sadarbība ar 30 zoodārziem uz kuriem pārvesti 140 dzīvnieki, bet saņemti mazliet vairāk par simtu no 18 zvēru mītnēm pasaulē.

Arī Tallinas zoodārzs iesaistījies starptautiskajās vairošanās programmās. "Veiksmīga sadarbība izveidojusies arī ar Rīgas zoodārzu," portālam Delfi apstiprina Tallinas zoodārza pārstāvis Vladimirs Fainšteins.