kafijas koks
Foto: PantherMedia/Scanpix
Kafijas pupiņas pēc naftas ir otra nozīmīgākā izejviela pasaules tirgū. Tās tiek tirgotas Ņujorkas un Londonas Biržās, tāpat kā akcijas. Kur un kad pirmo reizi kafiju sāka kultivēt - tas ir neatbildēts jautājums. Pastāv versija, ka kafiju audzēja jau 675. gadā Arābijā, Sarkanās jūras piekrastē, tomēr līdz pat 15./16. gadsimtam par to nav nozīmīgu liecību. Taču tieši no šī laika posma kafija no Arābijas lēni, bet uzstājīgi iekaroja visu pasauli, un tā turpina savu uzvaras gājienu līdz pat mūsu dienām. Tomēr – vai kafiju katrs varam izaudzēt arī savās mājās puķupodā vai siltumnīcā?

Lai izaudzētu kafijas koku, kura augļos atrodas tik vērtīgās kafijas pupiņas, kas ļauj daudziem no mums rītu sākt ar uzmundrinošu melna dzēriena malku, nav jādzīvo ne Javas salā, ne Sumatrā, pat ne Āfrikā, Arābijā vai Indijā - vietās, kurās atrodas nozīmīgākās kafijas plantācijas. Arī Eiropas valstīs, tai skaitā Latvijā, par spīti klimatiskajām atšķirībām, katrs savā mājā var izaudzēt kafijas koku. Latvijā kafijas kokus sāka audzēt LU Botāniskajā dārzā 1954.gadā, kad no Delftas botāniskā dārza Nīderlandē tika saņemtas kafijas koka sēklas. Taču Eiropas Botāniskajos dārzos kafijas koks ieceļoja jau sākot ar 1710. gadu - pats pirmais tika izaudzēts Amsterdamā.

LU Botāniskā dārza Tropu un subtropu laboratorijas vadītāja Dace Grīviņa stāsta, ka nav izveidota īpaša kafijas koku šķirne, kas būtu domāta speciāli telpām, tādēļ LU Botāniskajā dārzā gan aug, gan arī var iegādāties Arābijas kafijas koku - gandrīz kā no kafijas plantācijām! Līdz pat šodienai kafijas kokus Botāniskā dārza darbinieki pavairo paši - no izaudzētajām kafijas pupiņām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!