Acis ir izteiksmīgākā ķermeņa daļa daudziem cilvēkiem un arī dzīvniekiem. Nesen Ginesa rekordu grāmatā iekļauts suns ar lielākajām acīm pasaulē, bet citiem zvēriņiem to forma mēdz būt vēl neparastāka.
Tarsijs
Miniatūrais naktsdzīvnieciņš tarsijs, kas pieder sausdeguna pērtiķu apakškārtai, mitinās dienvidaustrumu Āzijas tropiskajos mežos.
Tarsijs ir vienīgais primāts-plēsoņa pasaulē, kas barojas ar kāpuriem, kukaiņiem un pat putniem.
Bet pati interesantākā mazā zvēriņa iezīme ir milzīgās, attiecībā pret ķermeni neproporcionāli lielās acis. Ja tik lielas acis būtu cilvēkam, attiecīgi tās būtu greipfrūta lielumā. Nav brīnums, ka tarsijam ir ļoti asa redze.
Daži zinātnieki uzskata, ka tas var saskatīt pat ultravioletos starus. No otras puses, tarsiji, tāpat kā citi nakts dzīvnieki, slikti atšķir krāsas.
Hameleons
Hameleoni vislabāk pazīstami ar spēju mainīt krāsu, kas palīdz tiem sazināties un izteikt savus nodomus vai noskaņojumu (tikai daži hameleonu paveidi izmanto krāsas izmaiņas maskēšanās nolūkā).
Šīm ķirzakām arī ir ļoti neparastas acis. Plakstiņi ir pilnībā savienoti, atstājot tikai šauru spraudziņu acs zīlītei. Katra acs kustas neatkarīgi no otras, kas ļauj hameleonam izsekot gan medījumam, gan vienlaikus arī iespējamiem draudiem.
Spāre
Spāres acis ir tik lielas, ka aizņem gandrīz visu galvu, padarot to līdzīgu ķiverei un nodrošinot 360 grādu redzeslauku.
Acis sastāv no 30 000 daļām, katrai no kurām ir lēca un vairākas gaismas jutīgas šūnas. Redze spārēm ir lieliska. Tās izšķir krāsas un polarizētu gaismu, kā arī ir ļoti jutīgas pret kustībām.
Lapastes gekons
Lapastes gekonam ir ārkārtīgi neparastas acis. Tam ir vertikālas zīlītes, kurās ir vairākas atveres. Šīs atveres naktī paplašinās, ļaujot gekonam labāk redzēt.
Gekona acīs ir mazliet vairāk gaismas jutīgu šūnu nekā cilvēka acīs, tāpēc tas var noteikt priekšmetus un pat izšķirt krāsas tumšajā diennakts laikā. Kaķiem un haizivīm redze ir sešas līdz desmit reizes labāka nekā cilvēkam, bet gekonam – 350 reizes labāka.
Milzu kalmārs
Milzu kalmārs ir pats lielākais zinātnei pazīstamais bezmugurkaulnieks. Šim kalmāram arī ir dzīvnieku pasaulē vislielākās acis.
Katras kalmāra acs platums var sasniegt 30 centimetrus. Lielās acis ļauj kalmāram redzēt pustumsā, kas ir ļoti noderīgi dzīvniekam, kas pavada gandrīz visu savu dzīvi 2000 metru dziļumā zem ūdens.
Četracu zivs
Šīs zivis mājo Meksikā un citās Centrālamerikas valstīs. Tās ir pavisam nelielas, sasniedz līdz 32 centimetru garumu, barojas ar kukaiņiem, tāpēc lielāko daļu laika pavada pie pašas ūdens virsmas.
Neskatoties uz nosaukumu, šīm zivīm ir tikai divas acis. Tomēr acis ir pārdalītas ar plēvīti, un katrai pusei ir sava zīlīte. Šī dīvainā adaptācija ļauj četracainajai zivij labi redzēt gan virs, gan zem ūdens.
Stiebracu mušas
Stiebracu mušas (Diopsidae) - šie mazie, bet neparastie radījumi - mitinās dienvidaustrumu Āzijā un Āfrikas džungļos.
Savu nosaukumu tās ieguvušas no izvirzījumiem abās galvas pusēs, kuru galos ir acis un aiz tām – antenas. Tēviņiem šie stiebriņi ir garāki. Zinātnieki novŗojuši, ka mātītes izvēlas tēviņus ar garākiem stiebriņiem.
Zirneklis-briesmonis
Zirnekļiem, kā zināms, ir daudz acu. Zirneklim-briesmonim (Deinopidae) to ir sešas, bet izskatās kā divas, jo vidējais pāris ir izteikti lielākas par pārējām.
Tas kalpo redzes uzlabošanai naktī. Zirnekļi-briesmoņi lieliski redz tumsā, turklāt ne tikai acu izmēra dēļ, bet arī pateicoties lielajam daudzumam gaismas jutīgo lēcu, kas sedz to virsmu. Šī membrāna ir tik jutīga, ka katru rītu sabrūk un katru nakti izaug atkal no jauna.
Spokzivs
Opistoprokts jeb spokzivs (Opisthoproctus soleatus) ir dziļūdens zivs ar vienu no dīvainākajām acs struktūrām. Raksturīga opistoprotka pazīme ir cilindriskas formas acis, kas vērstas uz augšu.
Vēzis - dievlūdzējs
Šie vēži ir pazīstami ar agresivitāti un savdabīgo ieroci (tiem ir ļoti ass un spēcīgs durklis, kas var vienkārši pārgriezt uz pusēm cilvēka pirkstu un izsist akvārija stiklu).
Vēžiem-dievlūdzējiem ir vissarežģītākās acis dzīvnieku pasaulē. Tie atšķir 12 pamatkrāsas — četras reizes vairāk nekā cilvēki, kā arī dažādus krāsu polarizācijas paveidus jeb gaismas viļņa svārstības.
Acs gaismas jutīgās šūnas griežas atkarībā no gaismas polarizācijas virsmas, uztverot praktiski visu redzamo spektru — no ultravioletā līdz infrasarkanajam. Šobrīd mēs varam tikai minēt, kā izskatās pasaule šī vēža acīm.