Turpinot sadarbībā ar Rīgas Zooloģisko dārzu uzsākto projektu, kura mērķis ir ik nedēļu iepazīstināt lasītājus ar zoodārza iemītnieku ikdienu un ieradumiem, šonedēļ DELFI devās ciemos pie žirafu saimes.
Rīgas Zooloģiskajā dārzā mitinās četri Rotšilda pasugas žirafu zēni - Piks un Periskops, kuri Rīgā ieradās 2007. gada vasarā, kā arī Usmi un Kimi, kuri pievienojās vēlāk. Periskops un Usmi ir brāļi, bet Piks ir abu pusbrālis - visiem trim ir viens tētis.
Rīga jau iestājusies rindā uz žirafu meiteni
Žirafu ierašanās Rīgā bija nozīmīgs notikums, jo ilgus gadus šie garkaklainie pārnadži rīdziniekiem nebija apskatāmi - XX gadsimta septiņdesmitajos gados žirafes mitinājās Ziloņu mājā, bet tur nepiemērotie dzīves apstākļi izraisīja dažādas veselības problēmas un noveda pie dzīvnieku nāves. 
Lai žirafes atkal atgrieztos, Rīgas Zoo bija jāizpilda daudzi nosacījumi, no kuriem pirmais un svarīgākais bija sekojošs: lai dabūtu jaunus dzīvniekus, vajadzēja uzcelt piemērotu un daudziem standartiem atbilstošu Žirafu māju.
Kad tas bija paveikts, Rīgā varēja ierasties žirafu zēni - ar viendzimuma grupu strādāt ir vieglāk, nekā ar vairošanas grupu, kurā ir arī mātītes, bet, protams, zoodārza galvenais mērķis ir kādreiz izveidot žirafu pāri un sagaidīt Rīgā piedzimstam žirafu mazuļus.
Tā kā tagad ir izpildītas žirafu Eiropas programmas koordinatoru prasības, jau tuvākajos gados Rīgas Zoo žirafu puikas tiks nomainīti pret mātītēm, lai izveidotu vairošanas grupu - no Periskopa, Pika un Usmi nāksies atvadīties, jo tikai Kimi ir tīrasinīgs Rotšilda sugas pārstāvis, kuram ir atļauta vairošanās.
Galerijā: Kā Žirafu mājā savulaik tika uzņemti Kimi un Usmi
"Rindā uz žirafu meiteni esam iestājušies, bet tas notiek lēni un nekas netiek sasteigts," par žirafu vairošanās plāna realizāciju stāsta Rīgas Zoo pārstāve Laura Līdaka.
Nozīmīgs solis šajā plānā ir arī uzsāktie žirafu treniņi - dzīvniekus jāiemāca nebaidīties no dzīvnieku kopēja, lai var pieskarties pie kakla. Tur atrodas vēnas, lai varētu paņemt asins paraugus, jo tikai pēc asinsanalīžu rezultātiem būtu iespējams ceļot prom uz citiem zoodārziem.
Puiku kautiņi un cīņa par varu
Četru tēviņu bars nav nekas neparasts - arī dabā žirafu vecpuiši mēdz veidot savas kompānijas un staigāt kopā, gaidot, kad bara galvenais tēviņš ies bojā vai citu apstākļu dēļ zaudēs ietekmi, lai ieņemtu viņa vietu.
Tiesa, dzīve bez mātītēm nenozīmē, ka dabiskie vairošanās instinkti nedarbojas - arī Rīgas žirafu zēniem gribas nodoties mīlas priekiem.
"Protams, ka gribēšana viņiem ir. Viņi ik pa brīdim mēģina viens otru pārbaudīt un paņemt uz izturību, ja tā var teikt," par savu aizbilstamo noslēpumiem, sirsnīgi smejoties, stāsta žirafu galvenā aprūpētāja - Nagaino dzīvnieku nodaļas vadītāja Anna Mackeviča.
Tiesa, ja gadās redzēt žirafu zēnu seksuālās rotaļas, par dzīvnieku seksuālo orientāciju bažīties nav pamata - šāda veida seksuāla uzvedība dzīvnieku pasaulē ir normāla parādība starp viena dzimuma pārstāvjiem.
Lekšana virsū tēviņiem palīdz noskaidrot savu vietu bara hierarhijā. Bieži vien dzīvniekam ir vieglāk samierināties, ka viņš hierarhijā ir zemākā vietā, nekā neziņa, uz kura pakāpiena bara hierarhijā viņš atrodas.
Šobrīd Rīgas Zoo žirafu bara līderis ir Piks, tāpēc viņš intīmajās rotaļās un peripetijās neiesaistās - viņš savu vietu zina un ir pārliecināts, ka ir noteicējs, bet pārējie reizēm "bakstās un bikstās".
Žirafu puikas savā starpā mēdz rīkot arī kautiņus - ja jānoskaidro attiecības, dzīvnieki sapin kājas kopā, lai pretinieks nevar aizbēgt, atvēzē garos kaklus un sit viens otram ar galvām pa sāniem. Lai gan, no malas raugoties, šķiet, ka tas nav nemaz tik nopietni, sitienam ir liels spēks, jo galvas ir smagas.
Šie kautiņi vairumā gadījumu gan ir tīrā blēņošanās, jo zēniem ir nepieciešamas izklaides. Bet, ja dzīvība apdraudēta, žirafe talkā ņem savu spēcīgāko ieroci - kājas spērienu, kas ir ass un spēcīgs un var nogalināt pat lauvu.
Histērija var beigties ar traumām
Rūpējoties par žirafēm nebrīvē, viens no galvenajiem nosacījumiem ir tās nesatraukt - savvaļā viņas var skriet ar ātrumu, kas pārsniedz pat 50 kilometrus stundā, un, ja ierobežotā teritorijā dzīvnieks jutīsies apdraudēts, kritīs histērijā un sāks skraidīt, tas var sevi nopietni savainot.
Bailes žirafēm ir dabisks stāvoklis, jo, dzīvojot savvaļā, visi zālēdāji atrodas nepārtrauktā trauksmes stāvoklī un ir gatavi jebkurā brīdī ņemt kājas pār pleciem.
Lielākais drosminieks no Rīgas puikām ir kopēju mīlulis un palaidnieks Usmi. Tā kā viņa mamma aizgāja bojā, Usmi ir barots mākslīgi, un šī agrīnā komunikācija ar cilvēkiem ir atstājusi savas negatīvās sekas - viņš nebaidās no cilvēkiem. Pēc dabiskās uzvedības žirafei ir jābūt tramīgai un jāmūk, bet Usmi mēdz nākt kopējiem virsū un pat ir mēģinājis spert, kad kaut kas nav iepaticies.
To, ka zoodārzā žirafes jūtas krietni vien drošāk nekā savvaļā, apliecina gulēšanas ieradumi - dabā viņas iemieg ļoti reti vien uz pārdesmit minūtēm, bet zoodārzā guļ katru vakaru.
Žirafu kopēja, stāstot par saviem aizbilstamajiem, atklāj, ka žirafes ir arī ļoti ziņkārīgas - uz ziņkāri un badu arī šos dzīvniekus var "paķert", ja nepieciešams viņas pierunāt darīt pēc kopēju prāta.
Viszinātkārākais ir Kimi, kuru Anna lepni dēvē par "mūsu intelektuāli" - Kimi ar interesi seko līdzi visiem notikumiem, rūpīgi vēro tos un rada iespaidu, ka pēc tam viņš redzēto vēl ilgi pārdomā. Viņu no pārējā bara ir viegli atšķirt, jo Kimi ir visgaišākā spalvas krāsa.
Tāpat šie dzīvnieki ir ļoti sabiedriski - lai gan savvaļā žirafes pēc pašu vēlēšanās mēdz klaiņot arī vienatnē, Rīgas Zoo zēni priekšroku dod kompānijai. Dažreiz gadoties situācijas, ka viens dzīvnieks pirms ārā došanās aizkavējies Žirafu mājas boksos, un tad sākas jezga - dzīvnieks tik ļoti satraucas, ka palicis viens, ka palīgā jāsteidzas kopējiem, lai palīdzētu viņam tikt ārā.
Priekšroku dod rutīnai, bet no pārsteigumiem mulst
Lēnīgākais no visiem ir Periskops - viņš savā rīcībā ir tik konservatīvs, ka ārā un iekšā Žirafu mājā ies tikai par konkrētām durvīm un ne lūdzams savu uzvedību nemainīs.
Rutīna patīk arī pārējiem zēniem. Piemēram, ja kopēji nokavē ierasto iekšā laišanas laiku, dzīvnieki jau aizklīduši citur, un iedabūt viņus Žirafu mājā ir krietni grūtāk. Arī cienastiņus un citas ikdienā ierastās lietas žirafes gaida noteiktā laikā un jebkuras izmaiņas pieņem ļoti lēni.
Šo dzīvnieku konservatīvā uzvedība ir izskaidrojama - tā kā dabiskajā vidē viņiem nav strauji jāpiemērojas jauniem apstākļiem, arī nebrīvē, ja kaut kas mainās viņu ikdienas gaitās, viņi kļūst aizdomīgi.
To apliecina arī gadījums spēcīgas lietusgāzes laikā - pie ieejas atpakaļ mājā izveidojies lietus aizkars, kas dzīvniekus galīgi samulsinājis - viņi vienkārši pie tā stāvējuši un ieiet Žirafu mājā nav vairs mācējuši. Arī kopēju maiņa žirafes samulsina, jo viņi ir pieraduši pie cilvēka smaržas, runas veida un citām īpašībām.
Žirafes pārtiek no lapām, ziediem un augļiem, kā arī īpaši viņām izstrādātām granulām un citiem labumiem. To, kā žirafes ar savām gandrīz pusmetru garajām mēlēm applūkā koku lapas, klātienē bieži vien var redzēt arī zoodārza apmeklētāji, jo ēdiena uzņemšanai šie dzīvnieki velta lielāko daļu dienas. Siltajā sezonā pusdivos dienā aplokā notiek arī īpašie barošanas šovi.
Svarīgs priekšnosacījums, iekārtojot Žirafu māju, bija nepieļaut, ka apmeklētāji tās baro - tas zoodārzam ir izdevies, ierobežojot dzīvnieku piekļuvi aploka malai ar akmeņu krāvumiem un irdenām smiltīm, kas žirafēm nepatīk.
Zoodārza darbinieki arī brīdina, ka, ja kopēji pamanītu, ka kāds no apmeklētājiem dzīvnieku baro, varētu sanākt ļoti nepatīkama saruna.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!